1. Korintiešiem 2:1—16
2 Tāpēc, kad nācu pie jums, brāļi, lai sludinātu jums dievišķo noslēpumu,+ es necentos jūs iespaidot ar savu runu+ vai gudrību.
2 Es izlēmu nerunāt jūsu vidū ne par ko citu kā vienīgi par Jēzu Kristu, turklāt piesistu pie staba.+
3 Es nācu pie jums bezspēkā, ar bailēm un trīsām,
4 un mana runa un sludināšana nebija vis pārliecinoši un gudri vārdi, bet gan Dieva gara un spēka izpausme,+
5 lai jūsu ticība būtu pamatota nevis cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
6 Mēs runājam par gudrību ar tiem, kas ir sasnieguši garīgu briedumu,+ taču ne par šīs pasaules* un tās valdnieku gudrību, kuri ir lemti iznīcībai.+
7 Nē, mēs runājam par Dieva gudrību, kas apslēpta dievišķā noslēpumā,+ par apslēpto gudrību, ko Dievs jau pirms laiku laikiem* bija lēmis izpaust, lai mūs pagodinātu.
8 Šo gudrību nav izpratis neviens no šīs pasaules valdniekiem,+ jo, ja viņi to būtu izpratuši, viņi nebūtu piesituši pie staba diženo Kungu.
9 Bet ir tā, kā rakstīts: ”Ko acs nav redzējusi, ko auss nav dzirdējusi un kas cilvēkam nav nācis prātā, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.”+
10 Jā, mums Dievs to ir atklājis+ ar savu garu,+ jo gars izdibina visas lietas, pat Dieva dziļumus.+
11 Kurš gan cilvēks zina otra cilvēka domas? Tās zina vienīgi cilvēks pats*. Tāpat neviens nezina Dieva domas kā vienīgi Dieva gars.
12 Taču mēs esam saņēmuši nevis pasaules garu, bet garu, kas nāk no Dieva,+ lai saprastu to, ko Dievs mums ir dāvājis.
13 Un par to mēs runājam ne tādiem vārdiem, ko māca cilvēciska gudrība,+ bet tādiem, ko māca gars,+ garīgus jautājumus paskaidrodami ar garīgiem vārdiem.
14 Bet miesīgi noskaņots cilvēks nepieņem neko, kas nāk no Dieva gara, jo uzskata to visu par muļķībām, un viņš šīs lietas nevar izprast, tāpēc ka par tām jāspriež garīgi.
15 Turpretī garīgs cilvēks spriež par visu,+ bet par viņu pašu neviens nespēj spriest.
16 Jo ”kas ir iepazinis Jehovas* prātu, lai varētu viņu pamācīt”?+ Bet mums ir Kristus prāts.+
