1. Korintiešiem 4:1—21
4 Mēs vēlamies, lai mūs uzskata par Kristus kalpotājiem un dievišķo noslēpumu pārvaldniekiem.+
2 Bet no pārvaldniekiem prasa, lai tie būtu uzticami.
3 Ja mani tiesājat jūs vai kāda cilvēku tiesa, tas man neko nenozīmē. Arī es pats sev neesmu tiesnesis,
4 jo es sevī nesaskatu nekādu vainu, bet tas vēl nepierāda, ka esmu taisns, — mans tiesnesis ir Jehova*.+
5 Tāpēc netiesājiet+ pirms noteiktā laika, kamēr Kungs vēl nav atnācis. Viņš cels gaismā to, ko slēpj tumsa, un atklās cilvēku dziļākās* domas, un tad ikviens saņems tādu uzslavu no Dieva, kādu ir pelnījis.+
6 Brāļi, to visu es esmu rakstījis jūsu labā, attiecinādams to uz sevi un Apollu,+ lai no mūsu piemēra jūs mācītos principu: ”Netiekties pāri tam, kas rakstīts,” — lai jūs neuzpūstos+ un vienu cilvēku neuzskatītu par labāku nekā otru.
7 Jo kas tevi padara pārāku par citiem? Kas tev tāds ir, kas tev nebūtu dots?+ Bet, ja tas tev ir dots, kāpēc tu lielies, it kā pats būtu to ieguvis?
8 Vai tad jums visa kā jau ir gana? Vai esat jau bagāti? Vai esat jau sākuši valdīt+ bez mums? Kaut jūs patiešām jau valdītu — tad arī mēs varētu valdīt kopā ar jums!+
9 Man šķiet, ka Dievs mūs, apustuļus, ir izvedis vispārējai apskatei pēdējos, kā nāvei nolemtus,+ jo mēs esam kļuvuši par izrādi pasaulei+ un mūs vēro gan eņģeļi, gan cilvēki.
10 Mēs esam muļķi+ Kristus dēļ, bet jūs, sekodami Kristum, esat gudri; mēs esam vāji, bet jūs — stipri; jūs godā, bet mūs nicina.
11 Līdz pat šim laikam mēs esam izsalkuši+ un izslāpuši,+ mums trūkst pienācīga apģērba, mēs tiekam sisti,+ esam bez pajumtes
12 un pūlamies, strādājot savām rokām.+ Kad mūs apvaino, mēs svētījam;+ kad mūs vajā, mēs to izturam;+
13 kad mūs apmelo, mēs atbildam laipni.+ Pasaule mūs aizvien uzskata par atkritumiem un saslaukām.
14 Es to rakstu, nevis lai jūs kauninātu, bet lai pamācītu kā savus mīļos bērnus.
15 Kaut arī jums būtu tūkstošiem audzinātāju, kas jūs mācītu sekot Kristum, jums tomēr nav daudz tēvu. Bet es, sludinādams jums labo vēsti par Kristu Jēzu, esmu kļuvis par jūsu tēvu.+
16 Tāpēc es jūs aicinu: līdzinieties man!+
17 Tādēļ es sūtu pie jums Timoteju, kas kalpošanā Kungam man ir kļuvis par mīļu un uzticamu bērnu. Viņš jums atgādinās, pēc kādiem principiem es vados, kalpodams Kristum Jēzum,*+ — kā es visur mācu ikvienā draudzē.
18 Daži ir kļuvuši lepni, iedomādamies, ka es nemaz nenākšu pie jums.
19 Tomēr, ja Jehova gribēs, es drīz pie jums ieradīšos, un mani interesēs nevis šo uzpūtīgo runa, bet gan tas, vai viņiem ir Dieva spēks.
20 Jo spēks, nevis vārdi parāda, vai esam paklausīgi Dieva valstībai.
21 Ko jūs labāk gribat: vai lai es nāku pie jums ar rīksti+ vai ar mīlestību un lēnprātīgu garu?
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu A5.
^ Burt. ”siržu”.
^ Burt. ”atgādinās manus ceļus Kristū Jēzū”.
