1. Korintiešiem 9:1—27
9 Vai es neesmu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu redzējis Jēzu, mūsu Kungu?+ Vai jūs neesat tā darba augļi, ko es veicu, kalpodams Kungam?
2 Pat ja es neesmu apustulis citiem, jums es katrā ziņā esmu, jo jūs esat zīmogs, kas apstiprina, ka esmu Kunga apustulis.
3 Lūk, ko es, sevi aizstāvēdams, atbildu tiem, kas mani tiesā:
4 vai tad mums nav tiesību ēst un dzert?
5 Vai mums nav tiesību ceļot kopā ar ticīgu sievu,+ kā to dara pārējie apustuļi, Kunga brāļi+ un Kēfa?+
6 Jeb vai mēs ar Barnabu+ esam vienīgie, kam nav tiesību nestrādāt maizes darbu?
7 Kurš kareivis gan dien pats par saviem līdzekļiem? Kurš stāda vīna dārzu un nebauda tā augļus?+ Un vai ir kāds, kurš gana lopus, bet pienu, ko tie dod, nedabū?
8 Vai tad es par to runāju no cilvēku viedokļa? Vai tas pats nav teikts arī bauslībā?
9 Mozus bauslībā rakstīts: ”Neaizsieniet purnu vērsim, ar ko jūs kuļat labību.”+ Vai tad Dievam rūp tikai vērši?
10 Vai patiesībā viņš to nesaka mūsu dēļ? Jā, tas ir rakstīts mūsu dēļ, jo gan arājam, gan kūlējam jāstrādā ar cerību, ka viņi saņems savu daļu.
11 Mēs jūsu vidū esam sējuši garīgo — vai būtu nepareizi, ja mēs no jums saņemtu materiālo?+
12 Ja citiem ir tiesības no jums kaut ko pieņemt, tad mums vēl jo vairāk? Tomēr mēs neesam izmantojuši šīs tiesības,+ un mēs visu izturam, lai neliktu nekādus šķēršļus labajai vēstij par Kristu.+
13 Vai nezināt, ka tie, kas pilda svētos pienākumus, pārtiek no tā, kas ir templī, un tie, kas pastāvīgi kalpo pie altāra, saņem savu daļu no tā, kas tiek upurēts uz altāra?+
14 Tāpat Kungs ir noteicis, lai tie, kas sludina labo vēsti, no tā arī dzīvotu.+
15 Bet es neko no tā visa neesmu izmantojis.+ Un es par to nerakstu tādēļ, lai tagad kaut ko saņemtu, jo es labāk mirtu nekā ļautu, ka man kāds atņemtu iemeslu lepoties.+
16 Ja es sludinu labo vēsti, man nav pamata lepoties, jo tas ir mans pienākums. Bēdas man, ja es nesludinātu labo vēsti!+
17 Ja es to daru no brīva prāta, man būs balva*. Bet, pat ja es to daru negribēdams, man tik un tā ir uzticēts šis pienākums*.+
18 Kāda tad ir mana balva? Tāda, ka, sludinot labo vēsti, es to varu izplatīt bez maksas*, lai ļaunprātīgi neizmantotu tiesības, ko man dod labās vēsts sludināšana.
19 Lai gan esmu brīvs cilvēks, es pats kļuvu visiem par vergu, lai iemantotu pēc iespējas vairāk cilvēku.
20 Jūdiem es kļuvu par jūdu, lai iemantotu jūdus;+ tiem, kas pakļauti bauslībai, es kļuvu kā tāds, kas pakļauts bauslībai (kaut arī pats neesmu tai pakļauts), lai iemantotu tos, kas pakļauti bauslībai.+
21 Tiem, kas ir bez bauslības, es kļuvu kā tāds, kas ir bez bauslības (kaut gan es neesmu bez Dieva likuma un esmu pakļauts Kristus likumam),+ lai iemantotu tos, kas ir bez bauslības.
22 Vājajiem es kļuvu vājš, lai iemantotu vājos.+ Esmu pielāgojies visdažādākajiem cilvēkiem un darījis visu iespējamo, lai vismaz kādu daļu izglābtu.
23 Bet to visu es daru labās vēsts dēļ, lai varētu tajā dalīties ar citiem.+
24 Vai nezināt, ka sacīkstēs visi skrējēji skrien, bet tikai viens saņem balvu? Skrieniet tā, lai jūs to iegūtu!+
25 Tie, kas piedalās sacensībās, ir savaldīgi it visā, tikai viņi to dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu,+ bet mēs — neiznīcīgu.+
26 Tāpēc es neskrienu bezmērķīgi+ un neraidu sitienus tā, it kā sistu tukšu gaisu,
27 bet es situ* un izkalpinu sevi,+ lai, sludinādams citiem, pats nezaudētu Dieva labvēlību*.
