1. Samuēla 10:1—27

  • Sauls tiek svaidīts par ķēniņu (1—​16)

  • Tauta uzzina, ka Sauls ir ķēniņš (17—​27)

10  Tad Samuēls paņēma eļļas trauciņu, izlēja eļļu Saulam uz galvas,+ noskūpstīja viņu un sacīja: ”Jehova tevi ir svaidījis par vadoni+ savai tautai*.+  Šodien, kad tu no manis aiziesi, tu Benjamīna zemē pie Rāheles kapa+ Celcahā sastapsi divus vīrus, un tie tev pastāstīs: ”Ēzeļmātes, kuras tu gāji meklēt, ir atradušās, un nu tavs tēvs raizējas nevis par ēzeļmātēm,+ bet par jums. Viņš uztraucas, kur palicis viņa dēls.”  No turienes dodies tālāk līdz Tābora dižkokam. Tur tu satiksi trīs vīrus, kas būs ceļā uz Bēteli,+ lai pielūgtu Dievu. Viens no viņiem nesīs trīs kazlēnus, otrs — trīs maizes, bet trešais — krūku vīna.  Viņi tevi sveicinās un dos tev divas maizes. Pieņem tās no viņiem!  Pēc tam tu nonāksi pie Dieva pakalna, kur ir izvietojusies filistiešu vienība. Kad tu tuvosies pilsētai, no upurvietas tev pretī nāks praviešu pulks. Viņiem pa priekšu ies muzikanti, spēlēdami cītaras, tamburīnus, stabules un arfas, un viņi pravietos.  Tad Jehovas gars tevi piepildīs ar spēku,+ un tu pravietosi kopā ar viņiem un tā izmainīsies, it kā būtu kļuvis par citu cilvēku.+  Kad šīs zīmes piepildīsies, dari visu, ko uzskati par vajadzīgu, jo Dievs ir ar tevi.  Aizej pirms manis uz Gilgālu,+ un vēlāk es tev tur pievienošos, lai upurētu dedzināmos upurus un miera* upurus. Gaidi mani septiņas dienas, tad es atnākšu un paskaidrošu, kas tev jādara.”  Tiklīdz Sauls pagriezās, lai dotos prom, Dievs mainīja viņa sirdi*, un tajā pašā dienā piepildījās visas šīs zīmes. 10  Kad viņš ar savu kalpu bija nokļuvis līdz pakalnam, viņam pretī nāca praviešu pulks. Dieva gars Saulu piepildīja ar spēku,+ un viņš sāka pravietot+ kopā ar tiem. 11  Saula paziņas, ieraudzījuši viņu pravietojam kopā ar praviešiem, runāja savā starpā: ”Kas noticis ar Kīša dēlu? Vai tad arī Sauls ir pravietis?” 12  Tad kāds no vietējiem pavaicāja: ”Un tie pārējie pravieši? Kas ir viņu tēvi?” Tā radās teiciens: ”Vai tad arī Sauls ir pravietis?”+ 13  Beidzis pravietot, viņš devās uz upurvietu. 14  Saula tēvabrālis vēlāk prasīja Saulam un viņa kalpam: ”Kur jūs bijāt?” ”Mēs meklējām ēzeļmātes,+ bet nespējām tās atrast, tāpēc aizgājām pie Samuēla,” atbildēja Sauls. 15  Tad tēvocis viņam jautāja: ”Ko Samuēls jums teica?” 16  Un Sauls sacīja: ”Viņš mums pastāstīja, ka ēzeļmātes jau ir atrastas.” Taču to, ko Samuēls bija teicis par ķēniņa varu, viņš tēvocim nepieminēja. 17  Bet Samuēls sapulcināja tautu pie Jehovas Micpā+ 18  un paziņoja izraēliešiem: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Es izvedu izraēliešus no Ēģiptes, un es jūs atbrīvoju no Ēģiptes varas+ un no visu to ķēniņu varas, kuri jūs apspieda. 19  Bet šodien jūs esat novērsušies no sava Dieva,+ kurš ir izglābis jūs no visām bēdām un ciešanām. Jūs prasījāt: ”Iecel mums ķēniņu!” Nu tad nostājieties Jehovas priekšā pa savām ciltīm un dzimtām!”” 20  Pēc tam Samuēls lika citai pēc citas nākt visām izraēliešu ciltīm,+ un loze norādīja uz Benjamīna cilti.+ 21  Tad viņš lika Benjamīna ciltij nākt dzimtu pa dzimtai, un loze norādīja uz matriešu dzimtu. Visbeidzot tika norādīts uz Saulu, Kīša dēlu.+ Ļaudis sāka viņu meklēt, bet nevarēja nekur atrast. 22  Tad viņi vaicāja Jehovam:+ ”Vai šis vīrs vispār ir atnācis?”, un Jehova atbildēja: ”Jā, viņš ir paslēpies starp mantu saiņiem.” 23  Viņi aizskrēja un atveda Saulu, un, kad viņš nostājās ļaužu vidū, bija redzams, ka viņš ir galvas tiesu garāks par citiem.+ 24  Samuēls teica: ”Lūk, kādu vīru Jehova ir izraudzījies!+ Visā tautā nav otra tāda kā viņš!” Un visi sauca: ”Lai dzīvo ķēniņš!” 25  Samuēls izstāstīja ļaudīm, kādas būs ķēniņu tiesības,+ ierakstīja tās grāmatā un nolika to Jehovas priekšā. Pēc tam viņš visus atlaida mājās. 26  Arī Sauls devās mājup uz Gibeu, un viņam līdzi gāja karavīri, kurus Jehova uz to bija pamudinājis. 27  Bet daži nekrietni vīri sacīja: ”Kā gan šis mūs izglābs?”+ Tie nicināja Saulu un nepasniedza viņam nekādas dāvanas,+ bet Sauls tam nepievērsa uzmanību.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”mantojumam”.
Vai ”kopības”.
Vai ”nostāju; būtību”.