1. Samuēla 15:1—35

  • Sauls nepaklausa un saudzē Agagu (1—​9)

  • Samuēls nosoda Saulu (10—​23)

    • ”Paklausība ir svarīgāka nekā upuris” (22)

  • Saulam tiek atņemta ķēniņa vara (24—​29)

  • Samuēls nogalina Agagu (30—​35)

15  Samuēls teica Saulam: ”Jehovas sūtīts, es esmu tevi svaidījis par ķēniņu Izraēlam, viņa tautai,+ tad nu uzklausi Jehovas vārdus.+  Karapulku Pavēlnieks Jehova saka tā: ”Es saukšu amalekiešus pie atbildības par to, ka viņi stājās ceļā izraēliešiem, kad tie gāja prom no Ēģiptes.+  Tagad ej un sakauj amalekiešus,+ pilnībā iznīcini*+ tos līdz ar visu, kas tiem pieder. Nesaudzē tos un nonāvē+ visus — vīriešus un sievietes, zīdaiņus un bērnus, vēršus un aitas, kamieļus un ēzeļus.””+  Sauls sasauca ļaudis un Telaimā saskaitīja savu karaspēku: tajā bija 200 000 kājnieku un vēl 10 000 vīru no Jūdas cilts.+  Sauls aizveda karaspēku līdz amalekiešu pilsētai un ielejā ierīkoja slēpni,  bet kēniešiem+ viņš teica: ”Ejiet prom no amalekiešiem, lai es jūs neiznīcinātu kopā ar tiem,+ jo jūs palīdzējāt* izraēliešiem,+ kad tie bija aizgājuši no Ēģiptes.” Tad kēnieši atstāja amalekiešus.  Pēc tam Sauls sakāva amalekiešus+ no Havīlas+ līdz pat Šūrai,+ kas atrodas blakus Ēģiptei.  Amalekiešu ķēniņu Agagu+ viņš sagūstīja dzīvu, bet visus pārējos nogalināja ar zobenu.+  Taču Sauls un viņa vīri pasaudzēja Agagu, kā arī labākās aitas un vēršus, treknākos lopus un aunus un visu, kas bija vērtīgs.+ Viņi negribēja tos nodot iznīcībai. Bet visu, kas bija slikts un nederīgs, viņi iznīcināja. 10  Tad Jehova pavēstīja Samuēlam: 11  ”Man ir žēl, ka es esmu iecēlis Saulu par ķēniņu, jo viņš ir novērsies no manis un nav izpildījis, ko es liku.”+ Tas Samuēlu ļoti sarūgtināja, un viņš visu nakti lūdzās Jehovu.+ 12  Otrā rītā, kad Samuēls piecēlās un gribēja tikties ar Saulu, viņš uzzināja, ka Sauls ir aizgājis uz Karmelu,+ uzcēlis tur sev pieminekli+ un pēc tam devies uz Gilgālu. 13  Kad Samuēls beidzot ieradās pie Saula, tas viņam teica: ”Lai Jehova tevi svētī! Es esmu izpildījis, ko Jehova lika.” 14  Bet Samuēls jautāja: ”Kāpēc tad es dzirdu aitas blējam un vēršus maujam?”+ 15  Sauls atbildēja: ”Ļaudis tos ir atveduši no amalekiešiem. Viņi pataupīja labākos sīklopus un liellopus, lai tos upurētu tavam Dievam Jehovam, bet visu pārējo mēs pilnībā iznīcinājām.” 16  Tad Samuēls sacīja Saulam: ”Pietiek! Es tev izstāstīšu, ko Jehova šonakt man pavēstīja.”+ Un Sauls teica: ”Runā!” 17  Samuēls sacīja: ”Vai tu pats sevi neuzskatīji par neievērojamu,+ kad kļuvi par galvu Izraēla ciltīm un Jehova tevi svaidīja par Izraēla ķēniņu?+ 18  Bet tad Jehova tevi sūtīja uzdevumā un lika: ”Ej un nodod iznīcībai amalekiešus,+ šos grēciniekus! Karo ar tiem, līdz būsi tos iznīcinājis!”+ 19  Kāpēc tu neesi paklausījis Jehovam? Kāpēc tu esi alkatīgi sagrābies laupījumu+ un darījis to, kas Jehovam nepatīk?” 20  Taču Sauls iebilda: ”Nē, es paklausīju Jehovam! Es devos uzdevumā, kurā Jehova mani sūtīja, atvedu šurp amalekiešu ķēniņu Agagu un pilnībā iznīcināju amalekiešus.+ 21  Bet ļaudis paņēma no laupījuma sīklopus un liellopus, labākos no tā, ko bija paredzēts iznīcināt, lai Gilgālā tos upurētu tavam Dievam Jehovam.”+ 22  Bet Samuēls sacīja: ”Vai tad dedzināmie un kaujamie upuri Jehovam patīk vairāk+ nekā paklausība viņam? Redzi, paklausība ir svarīgāka nekā upuris,+ un klausīt Jehovam ir labāk nekā upurēt auna taukus,+ 23  jo dumpīgums+ ir tāds pats grēks kā zīlēšana+ un augstprātība ir tas pats, kas buršana un elkdievība. Tāpēc, ka tu negribēji klausīt Jehovas pavēlei,+ viņš vairs negrib, lai tu būtu ķēniņš.”+ 24  Tad Sauls atzina: ”Es esmu grēkojis — es pārkāpu Jehovas pavēli un neievēroju tevis teikto, jo es baidījos no ļaudīm un paklausīju viņiem. 25  Lūdzu, piedod manu grēku un griezies atpakaļ kopā ar mani, lai es varētu pielūgt Jehovu!”+ 26  Taču Samuēls atteica: ”Es neiešu tev līdzi, jo tu negribēji klausīt Jehovas pavēlei un Jehova vairs negrib, lai tu būtu Izraēla ķēniņš.”+ 27  Kad Samuēls pagriezās, lai ietu prom, Sauls satvēra viņa virssvārku stūri, un tas atplīsa. 28  Tad Samuēls viņam sacīja: ”Tāpat Jehova šodien ir atrāvis tev ķēniņa varu pār Izraēlu, un viņš to atdos kādam citam, kas ir labāks par tevi.+ 29  Patiesi, dižais Izraēla Dievs+ nemelo+ un nemaina savas domas*, jo viņš nav cilvēks, kam būtu jāmaina domas.”+ 30  Bet Sauls teica: ”Es esmu grēkojis, bet, lūdzu, pagodini mani tautas vecāko un visu izraēliešu priekšā! Nāc ar mani, un es pielūgšu Jehovu, tavu Dievu.”+ 31  Tad Samuēls aizgāja līdzi Saulam, un Sauls pielūdza Jehovu. 32  Pēc tam Samuēls lika: ”Atvediet pie manis amalekiešu ķēniņu Agagu!” Agags gāja negribīgi, jo bija cerējis, ka nāves draudi ir garām*. 33  Bet Samuēls viņam teica: ”Kā tavs zobens laupīja mātēm bērnus, tā arī tavai mātei būs jāpaliek bez bērniem.” Un Samuēls sacirta Agagu gabalos Jehovas priekšā Gilgālā.+ 34  Pēc tam Samuēls devās uz Rāmu, bet Sauls atgriezās mājās Gibeā. 35  Līdz savai nāves dienai Samuēls Saulu vairs neredzēja. Samuēls bija noskumis Saula dēļ,+ un Jehovam bija žēl, ka viņš bija iecēlis Saulu par Izraēla ķēniņu.+

Zemsvītras piezīmes

Sk. ”iznīcināt, veltīt bez nosacījumiem” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”izturējāties ar uzticīgu mīlestību pret”.
Vai ”nenožēlo”.
Vai, iesp., ”gāja droši, jo domāja, ka nāves draudi ir garām”.