1. Samuēla 21:1—15

  • Dāvidam Nobā iedod svēto maizi (1—​9)

  • Dāvids Gātā izliekas vājprātīgs (10—​15)

21  Dāvids ieradās Nobā+ pie priestera Ahimeleha, un Ahimelehs, viņu ieraudzījis, izbijās un jautāja: ”Kāpēc tu esi viens, bez pavadoņiem?”+  Dāvids atbildēja: ”Ķēniņš man deva uzdevumu un pieteica: ”Neatklāj nevienam, kādā uzdevumā esmu tevi nosūtījis un ko tev esmu pavēlējis!” Ar saviem vīriem es esmu sarunājis vietu, kur mēs vēlāk satiksimies.  Ja tev ir kādas piecas maizes, lūdzu, iedod man tās vai kaut ko citu, kas nu atradīsies.”  Bet priesteris sacīja: ”Parastas maizes man nav, bet ir svētā maize+ — to jūs varat dabūt, ja vien vīri ir atturējušies no tuvības ar sievietēm.”+  Dāvids atteica: ”Mēs sievietēm neesam tuvojušies, tāpat kā vienmēr, kad dodamies karagājienos.+ Ja jau vīri ir svēti pat tad, kad uzdevums ir parasts, tad šoreiz vēl jo vairāk!”  Tā nu priesteris viņam iedeva svēto maizi,+ jo citas maizes tur nebija, vienīgi tā, kas bija stāvējusi Jehovas priekšā un todien bija nomainīta ar svaigu.  Tajā laikā tur atradās kāds Saula kalps, kuram bija jāuzkavējas* Jehovas priekšā. Tas bija edomietis,+ vārdā Doēgs,+ Saula ganu priekšnieks.  Dāvids Ahimeleham vaicāja: ”Vai tev nav pie rokas kāds šķēps vai zobens? Es neesmu paņēmis ne savu zobenu, ne citus ieročus, jo ķēniņa uzdevums bija steidzams.”  ”Te ir zobens, kas piederēja filistietim Goliātam,+ kuru tu nogalināji Ēlas ielejā,”+ atbildēja priesteris. ”Tas stāv aiz efoda,+ ietīts audumā. Ja gribi, ņem to, jo tas šeit ir vienīgais.” Dāvids teica: ”Otra tāda nav. Dod to man!” 10  Tajā dienā Dāvids turpināja ceļu, bēgdams+ no Saula, un visbeidzot nonāca pie Gātas+ ķēniņa Ahīša. 11  Kalpi Ahīšam jautāja: ”Vai tas nav Dāvids, tās zemes ķēniņš? Vai par viņu ļaudis dejodami nedziedāja: ”Sauls ir pieveicis tūkstošus,bet Dāvids — desmitiem tūkstošu”?”+ 12  Dāvidam šie vārdi nepaslīdēja garām, un viņš ļoti nobijās+ no Gātas ķēniņa Ahīša. 13  Tāpēc Dāvids izlikās vājprātīgs+ un uzvedās viņu vidū kā prātu zaudējis, skrāpēja vārtu vērtnes un ļāva siekalām tecēt bārdā. 14  Tad Ahīšs sacīja saviem kalpiem: ”Jūs taču redzat, ka šis vīrs ir traks! Kāpēc jūs esat atveduši viņu pie manis? 15  Vai man trūkst trako, ka esat atveduši arī šo, lai viņš te trakotu manā priekšā? Vai tādu vispār drīkst laist manā namā?”

Zemsvītras piezīmes

Iesp., tāpēc, ka viņš bija devis kādu solījumu vai bija ceremoniāli netīrs vai arī pastāvēja aizdomas par spitālību.