1. Samuēla 22:1—23
22 Tad Dāvids no turienes+ aizbēga uz Adullāmas alu.+ Kad to uzzināja viņa brāļi un visa viņa tēva dzimta, tie ieradās pie Dāvida.
2 Pie viņa sapulcējās visi, kas bija nonākuši grūtībās, iegrimuši parādos un kam sirdī bija sakrājies rūgtums, un Dāvids kļuva par viņu vadoni. Viņam pievienojās ap 400 vīru.
3 Pēc tam Dāvids devās uz Micpu Moābā un lūdza Moābas+ ķēniņam: ”Ļauj manam tēvam un mātei padzīvot pie jums, līdz es uzzināšu, ko Dievs darīs manā labā.”
4 Tā viņš tos atstāja pie Moābas ķēniņa, un tie tur dzīvoja visu laiku, kamēr Dāvids atradās savā patvērumā kalnos.+
5 Vēlāk pravietis Gads+ teica Dāvidam: ”Nepaliec šajā vietā! Ej uz Jūdas zemi.”+ Tāpēc Dāvids devās prom un nonāca Heretas mežā.
6 Tad Sauls uzzināja, ka Dāvids ir manīts kopā ar saviem vīriem. Tobrīd Sauls bija Gibeā,+ viņš sēdēja pakalnā zem tamariska ar šķēpu rokā, un apkārt stāvēja visi viņa kalpi.
7 ”Klausieties, benjamīnieši!” Sauls viņiem sacīja. ”Vai jūs domājat, ka Isaja dēls+ jums dāvinās laukus un vīna dārzus? Vai viņš jūs iecels par tūkstošu un simtu komandieriem?+
8 Jūs visi esat sazvērējušies pret mani! Kad mans paša dēls noslēdza vienošanos ar Isaja dēlu,+ neviens man to nedarīja zināmu! Neviens nav jutis man līdzi kaut vai tik daudz, lai man paziņotu, ka mans dēls ir sakūdījis manu kalpu pret mani, lai tas tagad man uzglūnētu.”
9 Bet edomietis Doēgs,+ Saula kalpu priekšnieks, atbildēja:+ ”Es redzēju Isaja dēlu Nobā pie Ahimeleha, Ahitūba dēla.+
10 Ahimelehs iztaujāja viņa labā Jehovu un iedeva viņam pārtiku un pat filistieša Goliāta zobenu.”+
11 Ķēniņš tūlīt sūtīja uz Nobu pēc priestera Ahimeleha, Ahitūba dēla, un visiem priesteriem no viņa tēva dzimtas, un tie ieradās pie ķēniņa.
12 Tad Sauls teica: ”Klausies, Ahitūba dēls!”, un tas atsaucās: ”Jā, mans kungs!”
13 ”Kāpēc jūs ar Isaja dēlu esat sazvērējušies pret mani?” Sauls prasīja. ”Kāpēc tu viņam iedevi maizi un zobenu un iztaujāji viņa labā Dievu? Viņš ir sacēlies pret mani un tagad man uzglūn!”
14 Bet Ahimelehs ķēniņam atbildēja: ”Kurš no taviem kalpiem ir tik uzticams kā Dāvids?+ Viņš taču ir ķēniņa znots+ un miesassardzes priekšnieks, ko tavā namā visi godā!+
15 Vai tad šī bija pirmā reize, kad es viņa labā vaicāju padomu Dievam?+ Nemūžam es nenostātos pret tevi! Lai ķēniņš nevaino tādā noziegumā savu kalpu un viņa tēva dzimtu, jo tavs kalps neko par to nezināja.”+
16 Bet ķēniņš teica: ”Tev jāmirst,+ Ahimeleh, — tev un visai tava tēva dzimtai!”+
17 Un ķēniņš pavēlēja sargiem, kas stāvēja pie viņa: ”Nonāvējiet Jehovas priesterus, jo viņi ir uz vienu roku ar Dāvidu! Viņi zināja, ka tas bēguļo, tomēr man nepaziņoja.” Taču ķēniņa kalpi negribēja pacelt roku pret Jehovas priesteriem.
18 Tad ķēniņš lika Doēgam:+ ”Nogalini priesterus!”, un edomietis+ Doēgs tā arī darīja. Tajā dienā viņš nonāvēja 85 vīrus, kas nēsāja linu efodu.+
19 Viņš iebruka arī priesteru pilsētā Nobā+ un tur nogalināja ar zobenu vīriešus un sievietes, zīdaiņus un bērnus, vēršus, ēzeļus un aitas.
20 Taču viens no Ahitūba dēla Ahimeleha dēliem, vārdā Abjatārs,+ izglābās un aizbēga pie Dāvida.
21 Viņš tam pavēstīja: ”Sauls ir nogalinājis Jehovas priesterus.”
22 Tad Dāvids Abjatāram teica: ”Es jau zināju,+ ka edomietis Doēgs, kurš todien tur bija, noteikti visu izstāstīs Saulam. Es esmu vainīgs tava tēva dzimtas piederīgo nāvē!
23 Paliec pie manis, nebaidies! Tas, kurš tīko pēc tavas dzīvības, tīko arī pēc manējās, bet es tevi aizsargāšu.”+
