1. Samuēla 6:1—21

6  Kad Jehovas šķirsts+ jau septiņus mēnešus bija atradies filistiešu zemē,  filistieši ataicināja priesterus un zīlniekus+ un jautāja: ”Ko mums darīt ar Jehovas šķirstu? Sakiet, kā lai mēs to aizsūtām atpakaļ?”  Tie atbildēja: ”Ja jūs gribat sūtīt atpakaļ Izraēla Dieva Jehovas līguma šķirstu, nesūtiet to bez dāvanas. Jums tas jāatdod viņam kopā ar vainas izpirkšanas upuri.+ Vienīgi tad jūs tiksiet izdziedināti un uzzināsiet, kāpēc viņš joprojām jūs soda.”  ”Kādu vainas upuri lai mēs viņam dodam?” filistieši vaicāja, un tie atteica: ”Piecus zelta augoņus un piecas zelta peles atbilstoši filistiešu valdnieku skaitam,+ jo gan jūs pašus, gan jūsu valdniekus ir piemeklējusi viena un tā pati sērga.  Izgatavojiet augoņu un peļu — zemes postītāju — atveidus+ un godiniet Izraēla Dievu. Varbūt tad jūs, jūsu dievu un jūsu zemi vairs neskars viņa smagais sods.+  Neesiet stūrgalvīgi kā savulaik ēģiptieši un faraons!+ Kad Dievs viņus bargi pārmācīja,+ viņiem nācās atlaist izraēliešus.+  Uztaisiet jaunus ratus un ņemiet divas govis, kurām ir zīdāmi teļi un kuras nekad nav bijušas iejūgtas. Iejūdziet govis ratos, bet teļus aizvediet atpakaļ uz mājām.  Ieceliet ratos Jehovas šķirstu, bet zelta priekšmetus, ko jūs viņam dodat par vainas upuri, ielieciet lādē tam blakus.+ Pēc tam sūtiet šķirstu prom  un vērojiet: ja tas dosies pa ceļu uz Bēt-Šemešu,+ uz savu zemi, tad Izraēla Dievs ir tas, kurš mums ir uzsūtījis šo lielo ļaunumu, bet, ja ne, tātad viņš nav mūs sodījis un notikušais ir tikai sagadīšanās.” 10  Filistieši tā arī darīja. Viņi iejūdza ratos divas govis, kuru teļus viņi atstāja mājās, 11  un ielika ratos Jehovas šķirstu, kā arī lādi ar zelta pelēm un augoņu atveidiem. 12  Tad govis devās taisnā ceļā uz Bēt-Šemešu.+ Tās soļoja pa lielceļu maudamas, nenogriezdamās ne pa labi, ne pa kreisi, un filistiešu valdnieki tām sekoja līdz Bēt-Šemešas robežai. 13  Tobrīd pilsētas iedzīvotāji ielejā pļāva kviešus, un, pamanījuši šķirstu, viņi ļoti nopriecājās. 14  Rati apstājās pie liela akmens Bēt-Šemešas iedzīvotāja Jozuas tīrumā. Ļaudis saskaldīja ratus malkā un govis+ upurēja par dedzināmo upuri Jehovam. 15  Levīti+ paņēma Jehovas šķirstu un lādi ar zelta priekšmetiem un novietoja uz lielā akmens. Todien Bēt-Šemešas+ iedzīvotāji nesa Jehovam dedzināmos un kaujamos upurus. 16  To visu novērojuši, pieci filistiešu valdnieki tajā pašā dienā atgriezās Ekronā. 17  Tā filistieši atsūtīja šos zelta augoņus par vainas upuri Jehovam:+ vienu par Ašdodu,+ vienu par Gazu, vienu par Aškelonu, vienu par Gātu+ un vienu par Ekronu.+ 18  Zelta peļu bija tikpat, cik filistiešu pilsētu, kuras piederēja pieciem valdniekiem, sākot ar nocietinātām pilsētām un beidzot ar lauku ciematiem. Lielais akmens, uz kura bija novietots Jehovas šķirsts, joprojām stāv par piemiņu Bēt-Šemešas iedzīvotāja Jozuas tīrumā. 19  Bet Dievs sodīja Bēt-Šemešas ļaudis, tāpēc ka viņi bija aplūkojuši Jehovas šķirstu. Viņš nogalināja 50 070 cilvēku*, un tauta sēroja, jo Jehova viņus bija tik bargi sodījis.+ 20  Bēt-Šemešas vīri izsaucās: ”Kurš gan var stāties svētā Dieva Jehovas priekšā?+ Kaut viņš dotos prom no mums un ietu pie kāda cita!”+ 21  Un viņi sūtīja ziņu Kirjat-Jeārīmas+ iedzīvotājiem: ”Filistieši ir atdevuši atpakaļ Jehovas šķirstu. Nāciet un ņemiet to pie sevis!”+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”70 vīru, 50 000 vīru”. Pastāv uzskats, ka vārdi ”50 000 vīru” sākotnēji tekstā nav bijuši un ir pievienoti vēlāk.