1. Laiku 20:1—8
20 Gada sākumā,* ap to laiku, kad ķēniņi dodas karā, Joābs+ vadīja karagājienu uz amoniešu zemi un to izpostīja. Viņš aplenca Rabu,+ bet Dāvids bija palicis Jeruzālemē.+ Joābs uzbruka Rabai un to sagrāva.+
2 Tad Dāvids noņēma no Malkāma* galvas kroni, kas bija darināts no viena talenta* zelta un rotāts ar dārgakmeņiem, un tas tika uzlikts viņam galvā. Dāvids izveda no pilsētas milzīgu laupījumu,+
3 viņš aizveda arī pilsētas iedzīvotājus un lika tiem zāģēt akmeņus un strādāt ar dzelzs cērtēm un cirvjiem.+ Tā viņš rīkojās ar visām amoniešu pilsētām. Galu galā Dāvids ar karaspēku atgriezās Jeruzālemē.
4 Pēc tam Gezerā izcēlās karš ar filistiešiem. Tajā hūšietis Sibehajs+ nogalināja refajieti+ Sipaju, un filistieši tika pakļauti.
5 Vēlāk atkal izcēlās karš ar filistiešiem, un Elhānāns, Jaīra dēls, nogalināja Lahmiju, gātieša Goliāta+ brāli, kura šķēpa kāts bija kā audēja riestava*.+
6 Tad karš izcēlās Gātā.+ Tur bija kāds milzīga auguma vīrs,+ kam abām rokām un kājām bija pa sešiem pirkstiem — kopā divdesmit četri pirksti. Arī viņš bija no refajiešiem.+
7 Viņš izsmēja+ izraēliešus, tāpēc Dāvida brāļa Šimas+ dēls Jonatāns viņu nogalināja.
8 Tie bija refajieši+ no Gātas,+ un tie krita no Dāvida un viņa vīru rokas.
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., pavasarī.
^ Acīmredzot amoniešu elks, kas saukts arī par Molehu un Milkomu.
^ 34,2 kg. Sk. pielikumu B14.
^ Steļļu daļa, resns bomis, uz kura tina velku diegus vai audumu.
