1. Laiku 23:1—32
23 Mūža nogalē, kad Dāvids bija vecs, viņš par Izraēla ķēniņu iecēla savu dēlu Sālamanu.+
2 Tad viņš sapulcināja visus izraēliešu vadoņus, priesterus+ un levītus.+
3 Tika saskaitīti levīti, kas bija trīsdesmit gadu veci un vecāki;+ viņu skaits bija 38 000 vīru.
4 24 000 no tiem pārraudzīja darbus Jehovas namā, 6000 bija priekšnieki un tiesneši,+
5 4000 bija vārtu sargi,+ un 4000 slavēja+ Jehovu ar mūzikas instrumentiem, kurus Dāvids bija darinājis Dieva slavēšanai.
6 Dāvids viņus sadalīja vienībās+ atbilstoši tam, no kura Levija dēla viņi bija cēlušies: Gēršona, Kehāta vai Merārija.+
7 Gēršona dēli bija Ladāns un Šimijs.
8 Ladāna dēli bija Jehiēls, kas bija galvenais, Zētāms un Joēls,+ pavisam trīs.
9 Šimija dēli bija Šelomots, Haziēls un Hārāns, pavisam trīs. Tie bija Ladāna dzimtu galvas.
10 Šimija dēli bija Jahats, Zīna, Jeūšs un Berija. Šie četri bija Šimija dēli.
11 Jahats bija galvenais, un otrais bija Zīza. Bet Jeūšam un Berijam nebija daudz dēlu, tāpēc viņus uzskatīja par vienu dzimtu un viņiem bija viens uzdevums.
12 Kehāta dēli bija Amrāms, Jichārs,+ Hebrons un Uziēls,+ pavisam četri.
13 Amrāma dēli bija Ārons+ un Mozus.+ Bet Ārons un viņa dēli uz visiem laikiem tika izraudzīti,+ lai pildītu svētu amatu vissvētākajā vietā, nestu upurus Jehovam, kalpotu viņam un vienmēr svētītu tautu viņa vārdā.+
14 Arī Dieva vīra Mozus dēli tika pieskaitīti Levija ciltij.
15 Mozus dēli bija Gēršoms+ un Eliezers.+
16 No Gēršoma dēliem galvenais bija Šebuēls.+
17 No Eliezera pēcnācējiem galvenais bija Rehabja;+ citu dēlu Eliezeram nebija, toties Rehabjam bija ļoti daudz dēlu.
18 No Jichāra dēliem+ galvenais bija Šelomīts.+
19 No Hebrona dēliem galvenais bija Jerija, otrais — Amarja, trešais — Jahaziēls un ceturtais — Jekameāms.+
20 No Uziēla dēliem+ galvenais bija Miha un otrais bija Jišija.
21 Merārija dēli bija Mahlijs un Mūšijs.+ Mahlija dēli bija Eleāzars un Kīšs.
22 Eleāzars nomira, bet viņam nebija dēlu, vienīgi meitas. Tāpēc tās apprecēja viņu brālēni, Kīša dēli.
23 Mūšija dēli bija Mahlijs, Ēders un Jeremots, pavisam trīs.
24 Tie bija levīti, kas bija saskaitīti pa savām dzimtām, dzimtu galvas; levīti, kas bija sasnieguši divdesmit gadu vecumu un kam bija jāveic darbi Jehovas namā, tika saskaitīti, un viņu vārdi tika iekļauti sarakstā.
25 Dāvids bija sacījis: ”Jehova, Izraēla Dievs, savai tautai ir devis mieru,+ un viņš mājos Jeruzālemē mūžīgi.+
26 Levītiem vairs nebūs jānes ne mājoklis, ne kalpošanas piederumi.”+
27 Levīti, kam bija divdesmit gadu un vairāk, tika saskaitīti saskaņā ar Dāvida pēdējiem rīkojumiem.
28 Viņu uzdevums bija palīdzēt Ārona pēcnācējiem+ kalpot Jehovas namā: pārzināt pagalmus,+ ēdamtelpas, visu svēto lietu attīrīšanu un dažādus citus darbus Dieva namā.
29 Viņi palīdzēja gatavot Dieva priekšā liekamās maizes,+ smalkos miltus labības upuriem, neraudzētos cepumus,+ uz plāts cepamās maizes un mīklu, kurā iejaukta eļļa,+ un rūpēties par visu, kas mērāms un sverams.
30 Ik rītu+ un ik vakaru viņiem bija jāstājas savā vietā, lai pateiktos Jehovam un viņu slavētu.+
31 Tāpat viņiem bija jāpalīdz ikreiz, kad sabatā,+ jaunā mēnesī+ un svētkos+ Jehovam tika upurēti dedzināmie upuri — noteiktajā skaitā, kā likumā prasīts —, un jādara tas pastāvīgi Jehovas priekšā.
32 Viņu pienākums bija gādāt par saiešanas telti, par svēto vietu, un palīdzēt saviem brāļiem, Ārona pēcnācējiem, kas kalpoja Jehovas namā.
