1. Mozus 12:1—20
12 Jehova teica Ābramam: ”Atstāj savu zemi un savus radiniekus, un savas tēva mājas un dodies uz zemi, ko es tev parādīšu.+
2 Es likšu no tevis celties lielai tautai, un es tevi svētīšu, es padarīšu tavu vārdu diženu, un tu būsi par svētību citiem.+
3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād,+ un ar tavu starpniecību tiks svētītas* visas zemes dzimtas.”+
4 Un Ābrams gāja, kā Jehova viņam bija licis, un Lats gāja viņam līdzi. Ābramam bija septiņdesmit pieci gadi, kad viņš atstāja Hārānu.+
5 Viņš paņēma līdzi savu sievu Sāraju+ un savu brāļadēlu Latu,+ un visu mantu, ko viņi bija sakrājuši,+ un kalpus, ko viņi Hārānā bija ieguvuši, un devās uz Kanaāna zemi.+ Kad viņi tur bija nonākuši,
6 Ābrams aizgāja* līdz pat Šehemai,+ kas atrodas netālu no Mores dižkokiem.+ Tolaik tajā zemē dzīvoja kanaānieši.
7 Tad Jehova parādījās Ābramam un teica: ”Šo zemi+ es došu taviem pēcnācējiem*.”+ Un Ābrams uzcēla tur altāri Jehovam, kas viņam bija parādījies.
8 No turienes viņš devās uz kalniem austrumos no Bēteles+ un uzslēja savas teltis starp Bēteli rietumos un Aju+ austrumos. Arī tur viņš uzcēla altāri Jehovam+ un piesauca Jehovas vārdu.+
9 Vēlāk Ābrams devās ceļā un, pārceldamies no vienas vietas uz otru, gāja arvien tālāk uz Negeva+ pusi*.
10 Taču Kanaāna zemē izcēlās bads, tāpēc Ābrams gāja uz Ēģipti, lai kādu laiku padzīvotu tur,+ jo bads bija smags.+
11 Tuvojoties Ēģiptei, viņš lūdza savu sievu Sāraju: ”Uzklausi mani! Tu esi ļoti skaista.+
12 Tāpēc, kad ēģiptieši tevi ieraudzīs un sapratīs, ka tu esi mana sieva, viņi mani nogalinās, bet tevi paņems sev*.
13 Lūdzu, saki, ka tu esi mana māsa, lai viņi man nenodarītu neko ļaunu un es paliktu dzīvs.”+
14 Kad Ābrams nonāca Ēģiptē, ēģiptieši ievēroja, ka Sāraja ir ļoti skaista.
15 Arī faraona augstmaņi viņu pamanīja un cildināja faraonam, tāpēc viņa tika aizvesta uz faraona pili.
16 Viņas dēļ faraons izturējās pret Ābramu labvēlīgi un uzdāvināja tam sīklopus un liellopus, ēzeļus un ēzeļmātes, kamieļus, kalpus un kalpones.+
17 Bet Jehova Ābrama sievas Sārajas+ dēļ faraonu un viņa saimi sodīja ar smagām sērgām.
18 Tad faraons pasauca Ābramu un prasīja: ”Kādēļ tu man to esi nodarījis? Kādēļ tu neteici, ka tā ir tava sieva?
19 Kādēļ tu apgalvoji, ka tā ir tava māsa?+ Es gandrīz paņēmu viņu sev par sievu! Bet tagad ņem savu sievu un ej!”
20 Pēc tam faraons saviem vīriem pavēlēja pavadīt Ābramu, un tas devās projām kopā ar sievu un visu, kas tam bija.+
