1. Mozus 16:1—16

16  Ābrama sieva Sāraja nebija viņam dzemdējusi bērnus,+ taču viņai bija kalpone, kāda ēģiptiete, vārdā Hagare,+  un Sāraja Ābramam teica: ”Lūdzu, uzklausi mani! Jehova man nav dāvājis pēcnācējus. Ņem manu kalponi, varbūt no viņas man tiks doti bērni.”+ Ābrams paklausīja Sārajai,  un viņa atdeva savu kalponi Hagari par sievu savam vīram Ābramam. Viņš tad jau bija nodzīvojis Kanaāna zemē desmit gadus.  Ābramam bija tuvība ar Hagari, un viņa ieņēma bērnu. Bet, kad Hagare saprata, ka gaida bērnu, viņa sāka nicināt savu kundzi.  Tad Sāraja sacīja Ābramam: ”Tā ir tava vaina, ka man ir nodarīta pārestība! Es pati tev devu savu kalponi, bet, sapratusi, ka gaida bērnu, viņa sāka mani nicināt. Lai Jehova izspriež tiesu mūsu starpā!”  ”Tava kalpone ir tavā rīcībā,” atbildēja Ābrams. ”Dari ar viņu, kā uzskati par pareizu.” Tad Sāraja pazemoja Hagari, un tā no viņas aizbēga.  Vēlāk Jehovas eņģelis atrada Hagari tuksnesī pie ūdens avota ceļā uz Šūru.+  Viņš jautāja: ”Hagare, Sārajas kalpone, no kurienes tu nāc, un kurp tu dodies?” Viņa atteica: ”Es bēgu no savas kundzes Sārajas.”  Tad Jehovas eņģelis sacīja: ”Atgriezies pie savas kundzes un pazemīgi tai pakļaujies.” 10  Jehovas eņģelis turpināja: ”Es vairodams vairošu tavus pēcnācējus — to būs tik daudz, ka tos nevarēs saskaitīt.”+ 11  Jehovas eņģelis vēl teica: ”Lūk, tu gaidi bērnu, un tu dzemdēsi dēlu un nosauksi viņu par Ismaēlu*, jo Jehova ir dzirdējis par tavām bēdām. 12  Tavs dēls būs kā savvaļas ēzelis*. Viņš būs pret visiem, un visi būs pret viņu, un viņš mājos pretī* visiem saviem brāļiem.” 13  Tad viņa piesauca Jehovu, kas ar viņu bija runājis, sacīdama: ”Tu esi Dievs, kas visu redz.”+ Viņa teica: ”Vai tiešām es šeit esmu redzējusi to, kurš mani redz?” 14  Tāpēc to aku nosauca par Beēr-Lahaj-Roī*. (Tā atrodas starp Kadešu un Beredu.) 15  Hagare dzemdēja Ābramam dēlu, un Ābrams to nosauca par Ismaēlu.+ 16  Kad piedzima Ismaēls, Ābramam bija astoņdesmit seši gadi.

Zemsvītras piezīmes

Noz. ”Dievs dzird”.
Jeb ”onagrs”. Iesp., norāde uz neatkarīgu, nepakļāvīgu dabu.
Vai, iesp., ”dzīvos naidā ar”.
Noz. ”Dzīvā, kurš mani redz, aka”.