1. Mozus 17:1—27

  • Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām (1—​8)

    • Ābramam tiek dots vārds Ābrahāms (5)

  • Līgums par apgraizīšanu (9—​14)

  • Sārajai tiek dots vārds Sāra (15—​17)

  • Solījums, ka piedzims Īzaks (18—​27)

17  Kad Ābramam bija deviņdesmit deviņi gadi, Jehova parādījās viņam un teica: ”Es esmu Visvarenais Dievs. Staigā manus ceļus un esi bez vainas.  Es pildīšu savu līgumu ar tevi+ un došu tev ļoti daudz pēcnācēju.”+  Tad Ābrams nometās ar seju pie zemes, un Dievs viņam sacīja:  ”Lūk, šāds ir mans līgums ar tevi!+ Tu kļūsi par tēvu daudzām tautām.+  Tevi vairs nesauks par Ābramu* — turpmāk tavs vārds būs Ābrahāms*, jo es tevi padarīšu par tēvu daudzām tautām.  Es dāvāšu tev ļoti daudz pēcnācēju un likšu no tevis rasties tautām, un no tevis celsies ķēniņi.+  Es pildīšu savu līgumu ar tevi+ un taviem pēcnācējiem* no paaudzes paaudzē, mūžīgu līgumu, ka es būšu tavs Dievs un tavu pēcnācēju Dievs.  Un zemi, kurā tu esi ienācējs,+ visu Kanaāna zemi, es atdošu mūžīgā īpašumā tev un taviem pēcnācējiem, un es būšu viņu Dievs.”+  Pēc tam Dievs Ābrahāmam teica: ”Bet tu ievēro manu līgumu — tu pats un tavi pēcnācēji no paaudzes paaudzē. 10  Šāds ir mans līgums, kas jums jāievēro, mans līgums ar jums un jūsu pēcnācējiem: ikvienam vīrietim jūsu vidū ir jātiek apgraizītam.+ 11  Jūsu priekšāda lai tiek apgraizīta — tā būs zīme līgumam starp mani un jums.+ 12  No paaudzes paaudzē ikviens zēns jūsu vidū astoņu dienu vecumā lai tiek apgraizīts.+ Jums ir jāapgraiza ikviens vīrietis, kas dzimis jūsu pašu saimē, un ikviens, kas par naudu pirkts no svešzemniekiem un nav no taviem pēcnācējiem. 13  Gan pašu saimē dzimušie, gan par naudu pirktie jums noteikti ir jāapgraiza,+ un mans līgums, kura zīme būs jūsu miesā, lai ir mūžīgs līgums. 14  Ja kādam vīrietim priekšāda netiek apgraizīta, lai viņš tiek sodīts ar nāvi. Viņš ir lauzis manu līgumu.” 15  Dievs Ābrahāmam vēl teica: ”Bet Sāraju,+ savu sievu, nesauc vairs par Sāraju*, jo turpmāk viņas vārds būs Sāra*. 16  Es viņu svētīšu un no viņas došu tev dēlu;+ es viņu svētīšu, un no viņas radīsies tautas un celsies tautu ķēniņi.” 17  Tad Ābrahāms nometās ar seju pie zemes. Viņš sāka smieties un nodomāja:+ ”Vai gan simt gadu vecam vīram vēl būs bērni, un vai Sāra deviņdesmit gadu vecumā dzemdēs?”+ 18  Ābrahāms sacīja Dievam: ”Kaut Ismaēls saņemtu tavu svētību*!”+ 19  Bet Dievs atbildēja: ”Tava sieva Sāra tiešām dzemdēs tev dēlu, un tu viņu nosauksi par Īzaku*.+ Viņš būs tas, ar kuru es uzturēšu spēkā savu līgumu, lai tas būtu mūžīgs līgums viņa pēcnācējiem.+ 20  Bet arī par Ismaēlu es tevi esmu uzklausījis. Es viņu svētīšu un došu viņam ļoti daudz pēcnācēju. Viņš kļūs par tēvu divpadsmit vadoņiem, un es likšu no viņa rasties lielai tautai.+ 21  Bet mans līgums būs spēkā ar Īzaku,+ ko Sāra tev dzemdēs nākamgad šajā pašā laikā.”+ 22  Beidzis ar viņu runāt, Dievs aizgāja no Ābrahāma. 23  Tajā pašā dienā Ābrahāms apgraizīja savu dēlu Ismaēlu un visus savas saimes vīriešus, gan saimē dzimušos, gan par naudu pirktos, gluži kā Dievs viņam bija teicis.+ 24  Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad viņš tika apgraizīts,+ 25  un viņa dēlam Ismaēlam, kad tas tika apgraizīts, bija trīspadsmit gadi.+ 26  Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls tika apgraizīti tajā pašā dienā, 27  un visi viņa saimes vīrieši, gan saimē dzimušie, gan no svešzemniekiem par naudu pirktie, tika apgraizīti reizē ar viņu.

Zemsvītras piezīmes

Noz. ”tēvs ir augsts (cildināts)”.
Noz. ”daudzu (liela pulka) tēvs”.
Burt. ”sēklu”.
Noz. ”valdniece”.
Iesp., nozīmē ”ķildīgā”.
Burt. ”dzīvotu tavā priekšā”.
Noz. ”smiekli”.