1. Mozus 22:1—24
22 Vēlāk Dievs pārbaudīja Ābrahāmu.+ Viņš sauca: ”Ābrahām!”, un tas atbildēja: ”Te es esmu!”
2 Tad Dievs lika: ”Ņem savu dēlu Īzaku,+ vienīgo dēlu, kuru tu tā mīli,+ dodies uz Morijas zemi+ un upurē viņu tur par dedzināmo upuri uz kalna, ko es tev norādīšu.”
3 Ābrahāms piecēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, sacirta malku dedzināmajam upurim un, paņēmis līdzi divus kalpus un savu dēlu Īzaku, devās uz vietu, ko Dievs viņam norādīja.
4 Trešajā dienā Ābrahāms iztālēm ieraudzīja to vietu,
5 un viņš sacīja kalpiem: ”Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar dēlu iesim turp, pielūgsim Dievu un pēc tam atgriezīsimies pie jums.”
6 Ābrahāms uzkrāva savam dēlam Īzakam uz pleciem malku dedzināmajam upurim, bet pats paņēma uguni un nazi, un tie abi kopā gāja tālāk.
7 Tad Īzaks ierunājās: ”Mans tēvs!”, un Ābrahāms atsaucās: ”Jā, mans dēls!” Īzaks jautāja: ”Mums ir uguns un malka, bet kur ir upurim domātais jērs?”
8 ”Dievs pats sagādās jēru dedzināmajam upurim,+ mans dēls,” atteica Ābrahāms. Un tā viņi turpināja ceļu.
9 Kad viņi bija nonākuši Dieva norādītajā vietā, Ābrahāms uzcēla tur altāri un sakārtoja uz tā malku. Viņš sasēja Īzakam rokas un kājas un noguldīja dēlu uz malkas, kas bija salikta uz altāra.+
10 Tad Ābrahāms paņēma nazi, lai nogalinātu savu dēlu.+
11 Bet Jehovas eņģelis sauca viņu no debesīm: ”Ābrahām! Ābrahām!”, un viņš atbildēja: ”Te es esmu!”
12 Eņģelis sacīja: ”Nepacel roku pret zēnu un nedari tam neko, jo nu es zinu, ka tu bīsties Dievu, tāpēc ka tu manis dēļ neesi saudzējis savu dēlu, savu vienīgo.”+
13 Ābrahāms pavērās apkārt un turpat netālu ieraudzīja aunu, kam ragi bija ieķērušies krūmos. Viņš aizgāja, paņēma aunu un upurēja to par dedzināmo upuri sava dēla vietā.
14 Un Ābrahāms nosauca to vietu Jehova-Jire*. Tāpēc vēl šodien mēdz teikt: ”Jehovas kalnā tiks sagādāts.”+
15 Tad Jehovas eņģelis otrreiz sauca Ābrahāmu no debesīm
16 un pavēstīja: ””Es zvēru pie sevis,” saka Jehova,+ ”tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi saudzējis savu vienīgo dēlu,+
17 es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus* kā zvaigznes debesīs un kā smiltis jūras krastā.+ Tavs pēcnācējs* ieņems savu ienaidnieku pilsētas*,+
18 un ar tava pēcnācēja*+ starpniecību tiks svētītas* visas zemes tautas, jo tu man esi paklausījis.””+
19 Pēc tam Ābrahāms atgriezās pie saviem kalpiem un kopā ar tiem devās atpakaļ uz Bēršebu,+ kur viņš dzīvoja.
20 Vēlāk Ābrahāms saņēma ziņu: ”Arī tavam brālim Nāhoram+ un viņa sievai Milkai ir piedzimuši dēli:
21 pirmdzimtais dēls Ūcs, viņa brālis Būzs, Kemuēls (Arama tēvs),
22 Keseds, Hazo, Pildāšs, Jidlafs un Betuēls.”+
23 Betuēlam piedzima Rebeka.+ Šos astoņus dēlus Milka dzemdēja Ābrahāma brālim Nāhoram.
24 Arī Nāhora blakussieva Reūma dzemdēja dēlus: Tebahu, Gahamu, Tahašu un Maahu.
