1. Mozus 28:1—22
28 Tad Īzaks paaicināja Jēkabu, svētīja viņu un pavēlēja: ”Neņem sievu no kanaāniešu meitām,+
2 bet dodies uz Padān-Aramu, uz savas mātes tēva Betuēla namu, un tur izraugies sev par sievu kādu no savas mātes brāļa Lābana meitām.+
3 Visvarenais Dievs tevi svētīs un vairos tavus pēcnācējus, un no tevis celsies tautu pulks*.+
4 Viņš dos Ābrahāma svētību+ tev un taviem pēcnācējiem*, lai tu iegūtu īpašumā zemi, kurā tu esi ienācējs un kuru Dievs ir devis Ābrahāmam.”+
5 Tā Īzaks aizsūtīja Jēkabu prom, un tas devās uz Padān-Aramu pie aramieša Betuēla dēla Lābana,+ Jēkaba un Ēsava mātes Rebekas brāļa.+
6 Ēsavs uzzināja, ka Īzaks ir svētījis Jēkabu un aizsūtījis to uz Padān-Aramu ņemt sievu no turienes un ka, svētīdams dēlu, Īzaks tam ir aizliedzis precēt kādu no kanaāniešu meitām.+
7 Viņš arī uzzināja, ka Jēkabs ir paklausījis tēvam un mātei un devies uz Padān-Aramu.+
8 Tad Ēsavs saprata, ka viņa tēvam nepatīk kanaānietes,+
9 tāpēc viņš aizgāja pie ismaēliešiem un ņēma vēl vienu sievu — Nebājota māsu Mahalatu, Ābrahāma dēla Ismaēla meitu.+
10 Bet Jēkabs, atstājis Bēršebu, devās uz Hārānu.+
11 Pa ceļam viņš apstājās kādā vietā un gatavojās tur pārnakšņot, jo saule jau bija norietējusi. Viņš paņēma akmeni, nolika to sev pagalvī un apgūlās.+
12 Tad Jēkabs redzēja sapni: uz zemes bija uzslietas kāpnes, kuru augšgals iesniedzās debesīs, un Dieva eņģeļi pa tām kāpa augšā un lejā.+
13 Pašā augšā stāvēja Jehova, kas teica: ”Es esmu Jehova, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs.+ Šo zemi, kur tu guli, es došu tev un taviem pēcnācējiem.+
14 Tavu pēcnācēju būs tik daudz kā zemes putekļu,+ un tie izplatīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un ar tavu un tavu pēcnācēju starpniecību tiks svētītas* visas zemes dzimtas.+
15 Lūk, es esmu ar tevi, un es tevi pasargāšu, lai kur tu ietu, un es tevi atvedīšu atpakaļ uz šo zemi.+ Es tevi neatstāšu, kamēr nebūšu izpildījis to, ko esmu tev solījis.”+
16 Tad Jēkabs atmodās un izsaucās: ”Patiesi, Jehova ir šajā vietā, bet es to nezināju!”
17 Viņu pārņēma bailes, un viņš teica: ”Kādu bijību iedveš šī vieta! Tas nav nekas cits kā Dieva nams,+ tie ir debesu vārti.”+
18 Piecēlies agri no rīta, Jēkabs paņēma akmeni, ko bija licis pagalvī, uzslēja to par piemiņas stabu un lēja uz tā eļļu.+
19 Viņš nosauca to vietu par Bēteli*, bet iepriekš to pilsētu sauca par Lūzu.+
20 Pēc tam Jēkabs deva solījumu: ”Ja Dievs būs ar mani un sargās mani šajā ceļā, dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ko vilkt mugurā,
21 un es sveiks un vesels atgriezīšos tēva mājās, tad Jehova būs pierādījis, ka viņš ir mans Dievs.
22 Tad šis akmens, ko es esmu uzslējis par piemiņas stabu, būs Dieva nams,+ un no visa, ko tu, Dievs, man dosi, desmito daļu es atdošu tev.”
