1. Mozus 29:1—35
29 Pēc tam Jēkabs devās tālāk uz austrumnieku zemi*.
2 Viņš ieraudzīja laukā aku un trīs aitu ganāmpulkus, kas pie tās bija sagūluši, jo no šīs akas ganāmpulkus mēdza dzirdīt, bet akas muti sedza liels akmens.
3 Kad visi lopi bija sadzīti, gani parasti novēla akmeni, padzirdīja lopus un pēc tam atlika akmeni atpakaļ vietā.
4 Jēkabs jautāja: ”Brāļi, no kurienes jūs esat?”, un gani atteica: ”No Hārānas.”+
5 ”Vai pazīstat Lābanu,+ Nāhora+ dēladēlu*?” viņš prasīja. Tie atbildēja: ”Pazīstam.”
6 Tad Jēkabs apvaicājās: ”Kā viņam klājas?”, un gani sacīja: ”Labi. Un, rau, kur viņa meita Rāhele+ nāk ar ganāmpulku!”
7 ”Vēl taču ir liela diena,” teica Jēkabs, ”un nav pienācis laiks sadzīt lopus. Padzirdiet tos un vediet uz ganībām.”
8 Bet tie sacīja: ”Mēs nevaram, kamēr visi lopi nav sadzīti. Tikai pēc tam akmeni novels no akas un mēs tos padzirdīsim.”
9 Viņiem vēl sarunājoties, Rāhele tuvojās ar sava tēva aitām, ko viņa ganīja.
10 Kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Lābana meitu Rāheli ar Lābana aitām, viņš piegāja pie akas, novēla akmeni un padzirdīja Lābana lopus.
11 Pēc tam Jēkabs skūpstīja Rāheli un sāka skaļi raudāt.
12 Un Jēkabs izstāstīja Rāhelei, ka viņš ir tās tēva radinieks*, Rebekas dēls. Tad viņa aizskrēja un pastāstīja to tēvam.
13 Tiklīdz Lābans+ izdzirdēja, ka ir ieradies viņa māsasdēls Jēkabs, viņš skrēja tam pretī, apkampa to, noskūpstīja un ieveda savā namā, un Jēkabs izstāstīja Lābanam visu notikušo.
14 ”Tiešām, tu esi mana miesa un asinis*!” teica Lābans, un Jēkabs nodzīvoja pie viņa veselu mēnesi.
15 Visbeidzot Lābans Jēkabam sacīja: ”Vai tāpēc vien, ka esi mans radinieks,+ tev jākalpo man par velti? Saki man, kādu algu tu gribi?”+
16 Lābanam bija divas meitas. Vecāko sauca Lea, bet Rāhele bija jaunākā.+
17 Leas acīs nebija mirdzuma, turpretī Rāhele bija smuidra un skaista.
18 Jēkabs bija iemīlējis Rāheli, tāpēc viņš teica: ”Es tev kalpošu septiņus gadus par tavu jaunāko meitu Rāheli.”+
19 ”Labāk es viņu izprecinu tev, nevis kādam citam,” atbildēja Lābans. ”Paliec pie manis.”
20 Tā Jēkabs kalpoja par Rāheli septiņus gadus,+ bet viņam tie likās kā dažas dienas, jo viņš Rāheli mīlēja.
21 Tad Jēkabs Lābanam sacīja: ”Mans kalpošanas laiks ir galā, tāpēc dod tagad manu sievu, lai varu dzīvot ar viņu.”
22 Lābans saaicināja visus apkaimes ļaudis un sarīkoja dzīres.
23 Bet vakarā viņš atveda pie Jēkaba savu meitu Leu, un Jēkabam ar to bija tuvība.
24 Lābans arī deva savu kalponi Zilpu par kalponi savai meitai Leai.+
25 No rīta atklājis, ka tā ir Lea, Jēkabs pārmeta Lābanam: ”Kāpēc tu man to esi nodarījis? Vai es tev nekalpoju par Rāheli? Kāpēc tu mani esi piekrāpis?”+
26 Bet Lābans atteica: ”Mūsu pusē nav pieņemts jaunāko izdot pie vīra pirms vecākās.
27 Nosvini līdz galam kāzu nedēļu ar šo, un tu dabūsi arī otru, bet par viņu tu man kalposi vēl septiņus gadus.”+
28 Jēkabs tā arī darīja un nosvinēja līdz galam nedēļu ar Leu. Pēc tam Lābans viņam deva par sievu savu meitu Rāheli,
29 un Lābans deva savu kalponi Bilhu+ par kalponi savai meitai Rāhelei.+
30 Tad Jēkabam bija tuvība arī ar Rāheli. Jēkabs Rāheli mīlēja vairāk nekā Leu, un viņš kalpoja Lābanam vēl septiņus gadus.+
31 Kad Jehova redzēja, ka Lea ir nemīlēta*, viņš tai dāvāja iespēju dzemdēt bērnus*,+ bet Rāhele bija neauglīga.+
32 Lea ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu, kuru viņa nosauca par Rūbenu*,+ teikdama: ”Jehova ir redzējis manas bēdas,+ un tagad vīrs mani mīlēs.”
33 Pēc tam viņa atkal ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu. Lea sacīja: ”Jehova ir dzirdējis, ka esmu nemīlēta, tāpēc viņš man ir devis arī šo,” un nosauca dēlu par Simeonu*.+
34 Un viņa atkal ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu, un teica: ”Nu gan vīrs man pieķersies, jo es esmu viņam dāvājusi trīs dēlus!” Tāpēc zēnu nosauca par Leviju*.+
35 Tad viņa atkal ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu, un teica: ”Tagad es slavēšu Jehovu!” Tāpēc viņa nosauca dēlu par Jūdu*.+ Pēc tam viņai kādu laiku vairs nedzima bērni.
