1. Mozus 33:1—20

33  Kad Jēkabs ieraudzīja Ēsavu nākam ar četrsimt vīriem,+ viņš sadalīja bērnus starp Leu, Rāheli un abām kalponēm.+  Kalpones ar to bērniem viņš novietoja priekšā,+ Leai un viņas bērniem lika iet aiz tiem,+ bet Rāheli+ un Jāzepu atstāja pašā aizmugurē.  Jēkabs pats gāja pa priekšu un, tuvodamies brālim, septiņas reizes klanījās līdz zemei.  Bet Ēsavs skrēja viņam pretī, viņu cieši apkampa un noskūpstīja, un abi apraudājās.  Ieraudzījis sievietes un bērnus, Ēsavs jautāja: ”Kas tur nāk ar tevi?”, un Jēkabs atbildēja: ”Bērni, ar kuriem Dievs ir svētījis tavu kalpu.”+  Tad kalpones un viņu bērni pienāca klāt un paklanījās,  pēc tam pienāca un paklanījās Lea ar saviem bērniem, un visbeidzot — arī Jāzeps un Rāhele.+  Ēsavs vaicāja: ”Kādēļ tu sūtīji visu to pulku, ko es sastapu?”+ ”Lai iemantotu tavu labvēlību, mans kungs,”+ atbildēja Jēkabs.  Tad Ēsavs teica: ”Man pašam visa kā ir diezgan, mans brāli.+ Kas tavs, lai paliek tavs.” 10  Bet Jēkabs iebilda: ”Nē jel, lūdzu, neatsakies! Ja esmu izpelnījies tavu labvēlību, pieņem no manis šo dāvanu, jo es to sūtīju, lai tevi satiktu. Un, tevi ieraugot, man likās, it kā es redzētu Dieva seju, — tik laipni tu mani uzņēmi.+ 11  Lūdzu, neatraidi manu dāvanu*,+ jo Dievs ir bijis pret mani labvēlīgs un man nekā netrūkst.”+ Kad Jēkabs tā uzstāja, Ēsavs dāvanu pieņēma. 12  Vēlāk Ēsavs aicināja: ”Dosimies ceļā, un es iešu tev pa priekšu.” 13  Bet Jēkabs atteica: ”Mans kungs, tu zini, ka man ir mazi bērni+ un manā ganāmpulkā ir zīdītājas aitas un govis. Ja kaut vienu dienu tās dzīs pārāk ātri, viss ganāmpulks būs pagalam. 14  Lai mans kungs dodas ceļā pirmais, bet es iešu lēnām, vienā solī ar ganāmpulku un bērniem, kamēr nonākšu pie mana kunga Seīrā.”+ 15  ”Ļauj man atstāt pie tevis kādus no saviem ļaudīm,” piedāvāja Ēsavs, bet Jēkabs atbildēja: ”Kādēļ gan? Kaut tikai mans kungs būtu pret mani labvēlīgs!” 16  Tā nu Ēsavs tajā dienā griezās atpakaļ uz Seīru. 17  Savukārt Jēkabs aizgāja uz Sukotu+ un uzcēla tur sev māju, kā arī novietnes saviem lopiem. Tāpēc viņš to vietu nosauca par Sukotu*. 18  Pārradies no Padān-Aramas,+ Jēkabs veiksmīgi sasniedza Šehemas pilsētu+ Kanaāna zemē+ un apmetās tai iepretī. 19  Par simt naudas gabaliem+ viņš nopirka no Šehema tēva Hamora dēliem zemes gabalu, kur bija uzslējis savas teltis, 20  uzcēla tur altāri un nosauca to ”Dievs — Izraēla Dievs”.+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”svētību”.
Noz. ”būdiņas; nojumes”.