1. Mozus 35:1—29

35  Pēc tam Dievs sacīja Jēkabam: ”Posies ceļā, ej uz Bēteli+ un apmeties tur, un uzcel tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēsava.”+  Tad Jēkabs teica savai ģimenei un visiem pārējiem, kas bija ar viņu: ”Aizvāciet svešos dievus, kas jums ir,+ attīrieties un nomainiet drēbes,  un tad dosimies uz Bēteli. Tur es uzcelšu altāri Dievam, kurš man atbildēja nelaimes dienā un kurš ir bijis ar mani, lai kur es būtu gājis.”+  Un viņi atdeva Jēkabam visus svešos dievus, kas viņiem bija, un auskarus, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka zem lielā koka pie Šehemas.  Kad viņi devās ceļā, Dievs apkārtējo pilsētu iedzīvotājiem uzsūtīja bailes, tāpēc tie nedzinās pakaļ Jēkaba dēliem.  Jēkabs ar saviem ļaudīm nonāca Lūzā+ (tas ir, Bētelē) Kanaāna zemē,  uzcēla tur altāri un nosauca to vietu par Ēl-Bēteli*, jo Dievs viņam tur bija atklājies, kad viņš bēga no sava brāļa.+  Vēlāk nomira Rebekas zīdītāja Debora+ un tika apglabāta pie Bēteles zem ozola, tāpēc to nosauca par Allon-Bākūtu*.  Atceļā no Padān-Aramas Dievs vēlreiz parādījās Jēkabam un viņu svētīja. 10  Dievs sacīja: ”Tavs vārds ir Jēkabs,+ taču tevi vairs nesauks par Jēkabu — turpmāk tavs vārds būs Izraēls.” Tā viņš to nosauca par Izraēlu.+ 11  Dievs teica: ”Es esmu Visvarenais Dievs.+ Radi pēcnācējus, un lai to skaits vairojas! No tevis nāks tautas*, pat tautu pulks,+ un ķēniņi celsies no tevis*.+ 12  Un šo zemi, ko es esmu devis Ābrahāmam un Īzakam, es došu tev un taviem pēcnācējiem.”+ 13  Pēc tam Dievs pacēlās augšup no vietas, kur bija runājis ar Jēkabu. 14  Vietā, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs uzslēja piemiņas stabu un uz šī akmens staba izlēja lejamo upuri un eļļu.+ 15  To vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs sauca par Bēteli.+ 16  Pēc tam viņi devās prom no Bēteles. Kad vēl bija palicis kāds gabals ejams līdz Efrātai, Rāhelei sākās dzemdības, un tās bija ļoti smagas. 17  Viņa mocījās dzemdību sāpēs, bet vecmāte viņai teica: ”Nebīsties, arī šoreiz tev būs dēls.”+ 18  Dzīvībai dziestot* (jo viņa jau mira), Rāhele nosauca dēlu par Benoni*, bet tēvs to nosauca par Benjamīnu*.+ 19  Rāhele nomira un tika apglabāta ceļā uz Efrātu (tas ir, Betlēmi),+ 20  un Jēkabs uzslēja uz viņas kapa piemiņas stabu. Tas ir Rāheles kapa stabs līdz šai dienai. 21  Pēc tam Izraēls devās tālāk un uzcēla savas teltis viņpus Ēdera tornim. 22  Reiz, kamēr Izraēls dzīvoja tajā zemē, Rūbens gāja pie sava tēva blakussievas Bilhas un gulēja ar viņu, un Izraēls to uzzināja.+ Jēkabam bija divpadsmit dēli. 23  Leas dēli bija Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais,+ kā arī Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons. 24  Rāheles dēli bija Jāzeps un Benjamīns. 25  Rāheles kalpones Bilhas dēli bija Dans un Naftalis. 26  Savukārt Leas kalpones Zilpas dēli bija Gads un Ašers. Tie ir Jēkaba dēli, kas viņam piedzima Padān-Aramā. 27  Beidzot Jēkabs ieradās pie sava tēva Īzaka Mamrē,+ Kirjat-Arbā (tas ir, Hebronā), kur Īzaks, tāpat kā savulaik Ābrahāms, dzīvoja, būdams ienācējs.+ 28  Īzaks sasniedza simt astoņdesmit gadu vecumu.+ 29  Tad viņš nomira un piepulcējās saviem tēviem, baudījis gana mūža dienu,* un viņa dēli Ēsavs un Jēkabs viņu apglabāja.+

Zemsvītras piezīmes

Noz. ”Bēteles Dievs”.
Noz. ”raudu ozols”.
Burt. ”no taviem gurniem”.
Vai ”ciltis”.
Noz. ”manu sēru dēls”.
Noz. ”labās rokas dēls”.
Burt. ”Viņas dzīvībai (ebr. nefeš) izejot”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”nodzīvojis garu, piepildītu mūžu”.