1. Mozus 37:1—36
37 Jēkabs dzīvoja Kanaāna zemē, kur kā ienācējs bija mitis viņa tēvs.+
2 Šis ir stāsts par Jēkaba dzimtu.
Kad Jāzepam+ bija septiņpadsmit gadu, viņš, būdams vēl zēns, ganīja aitas+ kopā ar saviem brāļiem, sava tēva sievu Bilhas+ un Zilpas+ dēliem, un Jāzeps pastāstīja tēvam par viņu sliktajiem darbiem.
3 Izraēls Jāzepu mīlēja vairāk par visiem pārējiem dēliem,+ jo tas viņam bija piedzimis vecumā, un viņš lika darināt tam skaistu tērpu.
4 Brāļi redzēja, ka tēvs Jāzepu mīl vairāk par viņiem visiem, tāpēc tie sāka viņu nīst un nespēja pat laipnu vārdu viņam pateikt.
5 Reiz Jāzeps redzēja sapni, un, kad viņš izstāstīja to brāļiem,+ tie ienīda viņu vēl vairāk.
6 Viņš tiem teica: ”Paklausieties, kādu sapni es redzēju!
7 Mēs tīruma vidū sējām labības kūlīšus, un mans kūlītis piecēlās stāvus, bet jūsu kūlīši, sastājušies apkārt, tam klanījās.”+
8 Brāļi viņam sacīja: ”Vai tu taisies būt mūsu ķēniņš? Tu gribi valdīt pār mums?”+ Un tie ienīda viņu vēl vairāk viņa sapņu un vārdu dēļ.
9 Vēlāk Jāzeps redzēja vēl vienu sapni un atkal pastāstīja to brāļiem: ”Lūk, man bija vēl viens sapnis: man klanījās saule un mēness un vienpadsmit zvaigznes.”+
10 Kad viņš to bija izstāstījis savam tēvam un brāļiem, tēvs viņu norāja: ”Kas tas par sapni, ko tu sapņoji? Vai tiešām man un tavai mātei un brāļiem būs jāiet un jāklanās tev līdz zemei?”
11 Un brāļi viņu apskauda,+ bet tēvs viņa sacīto paturēja prātā.
12 Jāzepa brāļi aizgāja ganīt tēva lopus pie Šehemas,+
13 un pēc kāda laika Izraēls Jāzepam teica: ”Tavi brāļi gana lopus pie Šehemas, un es gribu sūtīt tevi pie viņiem.” ”Labi!” atbildēja Jāzeps.
14 Tēvs viņam vēl piekodināja: ”Lūdzu, apraugi, kā klājas taviem brāļiem un maniem ganāmpulkiem, un atnes man ziņu.” Tā Jāzeps atstāja Hebronas ieleju+ un devās uz Šehemu.
15 Vēlāk kāds vīrs sastapa Jāzepu klejojam pa lauku un viņam vaicāja: ”Ko tu meklē?”
16 ”Es meklēju savus brāļus,” atbildēja Jāzeps. ”Vai nezini, kur viņi gana?”
17 Vīrs atteica: ”Viņi ir devušies prom no šejienes. Es dzirdēju tavus brāļus runājam, ka viņi iešot uz Dotānu.” Tad Jāzeps sekoja brāļiem un atrada tos Dotānā.
18 Brāļi iztālēm viņu pamanīja un, pirms viņš tos bija sasniedzis, sāka gudrot, kā viņu nogalināt.
19 Tie runāja savā starpā: ”Re, kur nāk tas sapņotājs!+
20 Nogalināsim viņu, iemetīsim kādā no bedrēm* un teiksim, ka viņu ir aprijis plēsīgs zvērs. Tad redzēsim, kas tur sanāks no viņa sapņiem!”
21 Kad Rūbens+ to dzirdēja, viņš centās izglābt Jāzepu un teica: ”Neatņemsim viņam dzīvību!”+
22 Rūbens sacīja: ”Neizlejiet asinis!+ Iemetiet viņu bedrē šeit tuksnesī, tikai nenogaliniet!”+ Viņš tā teica, lai Jāzepu izglābtu un atdotu tēvam.
23 Tiklīdz Jāzeps atnāca pie brāļiem, tie novilka Jāzepam viņa skaisto tērpu,+
24 sagrāba viņu un iemeta bedrē. Bet bedre bija tukša, bez ūdens.
25 Pēc tam brāļi apsēdās paēst un, pacēluši skatienu, ieraudzīja ismaēliešu+ karavānu nākam no Gileādas. Ismaēliešu kamieļi nesa smaržvielas, balzamu un sveķainas mizas,+ un karavāna bija ceļā uz Ēģipti.
26 Tad Jūda teica brāļiem: ”Ko tas dos, ja nonāvēsim savu brāli un pēc tam slēpsim, ko esam izdarījuši*?+
27 Labāk pārdosim viņu+ ismaēliešiem un nelaupīsim viņam dzīvību. Viņš taču ir mūsu miesīgs brālis!” Un brāļi viņam paklausīja.
28 Kad midiāniešu+ tirgotāji gāja garām, brāļi izvilka Jāzepu no bedres un pārdeva ismaēliešiem par divdesmit sudraba gabaliem,+ un tie aizveda Jāzepu uz Ēģipti.
29 Vēlāk Rūbens atgriezās pie bedres, bet Jāzepu tur neatrada. Tad viņš saplēsa savas drēbes
30 un, aizgājis pie brāļiem, izsaucās: ”Zēna tur vairs nav! Ko man tagad iesākt?”
31 Bet brāļi paņēma Jāzepa tērpu, nokāva āzi un samērcēja tērpu asinīs.
32 Pēc tam viņi to aizsūtīja tēvam ar ziņu: ”Mēs atradām šo te. Apskaties, lūdzu, vai tas nav tava dēla tērps.”+
33 Kad Jēkabs to apskatīja, viņš izsaucās: ”Tas ir mana dēla tērps! Plēsīgs zvērs ir uzklupis Jāzepam un viņu saplosījis!”
34 Un Jēkabs saplēsa savas drēbes, aplika ap gurniem maisa drānu un ilgi sēroja par savu dēlu.
35 Visi viņa dēli un meitas centās viņu mierināt, bet viņš nekādi nerada mierinājumu un teica: ”Sērodams es noiešu kapā*+ pie sava dēla.” Tā tēvs Jāzepu apraudāja.
36 Bet midiānieši viņu Ēģiptē pārdeva faraona galminiekam Potifaram,+ sardzes priekšniekam.+
