1. Mozus 50:1—26
50 Tad Jāzeps apskāva tēvu,+ raudāja un to skūpstīja.
2 Pēc tam viņš pavēlēja dziedniekiem, saviem kalpiem, tēvu iebalzamēt,+ un dziednieki iebalzamēja Izraēlu.
3 Tas aizņēma četrdesmit dienas, jo tik daudz laika prasa balzamēšana, un ēģiptieši apraudāja Izraēlu septiņdesmit dienas.
4 Kad apraudāšanas laiks bija pagājis, Jāzeps teica faraona galminiekiem: ”Ja esmu guvis jūsu labvēlību, nododiet faraonam šādu ziņu:
5 ”Pirms nāves+ tēvs man lika zvērēt,+ ka es viņu apglabāšu Kanaāna zemē, kapavietā, ko viņš sev ir ierīkojis.+ Lūdzu, ļauj man tagad iet un apglabāt tēvu, un pēc tam es atgriezīšos.””
6 Faraons atbildēja: ”Ej un apglabā savu tēvu, un izpildi savu zvērestu.”+
7 Tā Jāzeps devās apglabāt tēvu, un viņam līdzi gāja visi faraona kalpi, augstākie galminieki* un visi Ēģiptes vecākie,+
8 visa Jāzepa saime, viņa brāļi un viņa tēva saime.+ Vienīgi mazos bērnus un savus ganāmpulkus tie atstāja Gošenes zemē.
9 Visu šo milzīgo ļaužu pulku pavadīja gan rati,+ gan jātnieki.
10 Viņi nonāca līdz Ātādas kuļamklonam* Jordānas apvidū un tur gauži raudāja un vaimanāja, un Jāzeps septiņas dienas apraudāja savu tēvu.
11 Redzēdami viņus sērojam pie Ātādas kuļamklona, vietējie iedzīvotāji, kanaānieši, runāja: ”Ēģiptiešiem ir lielas sēras!” Tāpēc to vietu pie Jordānas nosauca par Ābel-Micraimu*.
12 Jēkaba dēli darīja tieši tā, kā tēvs tiem bija pavēlējis:+
13 tie viņu atveda uz Kanaāna zemi un apglabāja alā Mahpēlas laukā pretī Mamrei, tajā laukā, kuru Ābrahāms bija nopircis no hetieša Efrona, lai to izmantotu par kapavietu.+
14 Apglabājis tēvu, Jāzeps kopā ar brāļiem un visiem pārējiem, kas bija devušies viņam līdzi, atgriezās Ēģiptē.
15 Pēc tēva nāves Jāzepa brāļi sāka spriest savā starpā: ”Ja nu Jāzeps tur naidu pret mums? Ja nu viņš grib atmaksāt par visu ļauno, ko esam viņam nodarījuši?”+
16 Tāpēc viņi sūtīja Jāzepam vēsti: ”Tavs tēvs pirms nāves mums pavēlēja:
17 ”Sakiet Jāzepam: ”Es tevi lūdzu, jel piedod savu brāļu pārkāpumu un grēku, to ļaunumu, ko viņi tev ir nodarījuši!”” Lūdzu, piedod tagad mums, tava tēva Dieva kalpiem, mūsu pārkāpumu.” Un Jāzeps raudāja par viņu vārdiem.
18 Tad arī brāļi paši nāca, krita pie zemes viņa priekšā un teica: ”Lūk, mēs esam tavi vergi!”+
19 Bet Jāzeps tiem atbildēja: ”Nebīstieties! Vai es esmu Dieva vietā?
20 Jūs gan gribējāt nodarīt man ļaunu,+ bet Dievs bija nodomājis to vērst par labu, lai daudziem saglabātu dzīvību, kā viņš to tagad arī dara.+
21 Tāpēc nebīstieties, es gādāšu pārtiku jums un jūsu bērniem.”+ Tā viņš tos mierināja un iedrošināja*.
22 Jāzeps un viņa tēva saime dzīvoja Ēģiptē, un viņš nodzīvoja simt desmit gadus.
23 Jāzeps pieredzēja Efraima dēlus līdz trešajai paaudzei,+ kā arī Manases dēla Māhīra dēlus.+ Tie Jāzepam bija kā paša bērni*.
24 Jāzeps teica saviem brāļiem: ”Man tuvojas laiks mirt, bet Dievs noteikti par jums parūpēsies+ un aizvedīs jūs no šīs zemes uz to zemi, ko viņš ar zvērestu ir apsolījis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.”+
25 Jāzeps Izraēla dēliem sacīja: ”Dievs noteikti par jums parūpēsies. Zvēriet man, ka aizvedīsiet manus kaulus no šejienes!”+
26 Jāzeps nomira Ēģiptē simt desmit gadu vecumā, un viņu iebalzamēja+ un guldīja zārkā.
