1. Timotejam 5:1—25

  • Kā jāizturas pret jauniem un veciem (1, 2)

  • Palīdzība atraitnēm (3—​16)

    • Jāgādā par savu ģimeni (8)

  • Jāgodā draudzes vecākie (17—​25)

    • ”Lieto mazliet vīna sava kuņģa labad” (23)

5  Ar vecāku vīru nerunā asi,+ bet pamāci viņu laipni kā tēvu, jaunākus — kā brāļus,  vecākas sievietes — kā mātes, jaunākas — kā māsas, tīri un nevainīgi.  Gādā par atraitnēm,* kas patiešām ir atraitnes*.+  Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai mazbērni, lai tie vispirms mācās dievbijīgi izturēties pret saviem ģimenes locekļiem+ un pienācīgi atlīdzināt saviem vecākiem un vecvecākiem,+ jo tas Dievam ir patīkami.+  Īsta atraitne, palikusi viena,* cer uz Dievu+ un vēršas pie viņa ar karstiem lūgumiem un lūgšanām dienu un nakti.+  Bet tā, kurai rūp tikai baudas, vēl dzīva būdama, ir mirusi.  Liec ievērot šos norādījumus, lai nevienam neko nevarētu pārmest.  Bet, ja kāds negādā par savējiem, īpaši par saviem mājiniekiem, viņš ir atteicies no ticības un ir sliktāks par neticīgajiem.+  Sarakstā var iekļaut tādu atraitni, kas ir vismaz sešdesmit gadu veca, ir bijusi uzticīga vīram* 10  un ir pazīstama ar saviem krietnajiem darbiem+ — ja viņa ir izaudzinājusi bērnus,+ bijusi viesmīlīga,+ mazgājusi kājas svētajiem,+ palīdzējusi tiem, kas cieš,+ un cītīgi ir darījusi visādus labus darbus. 11  Taču jaunākas atraitnes sarakstā neiekļauj, jo, kad viņu jutekliskās tieksmes pārmāc vēlēšanos kalpot Kristum, viņas grib apprecēties. 12  Viņas izpelnīsies sodu par atteikšanos no sava sākotnējā solījuma*. 13  Turklāt viņas arī staigā apkārt pa mājām un pierod dzīvot dīkā, un ne tikai dzīvot dīkā, bet arī tenkot un jaukties citu darīšanās,+ runājot to, kas neklājas. 14  Tāpēc es gribu, lai jaunākās atraitnes apprecētos,+ dzemdētu bērnus,+ rūpētos par māju un nedotu pretiniekiem iemeslu mūs nievāt. 15  Dažas jau ir atstājušas patiesību, sekodamas Sātanam. 16  Ja kādai kristietei rados ir atraitnes, lai viņa tām palīdz. Tad draudze netiks apgrūtināta un varēs palīdzēt tām atraitnēm, kurām patiešām neviena nav*.+ 17  Vecākie, kas labi vada draudzi,+ lai tiek uzskatīti par divkārša goda cienīgiem,+ it sevišķi tie, kas nežēlo pūles, runājot un mācot Dieva vārdus.+ 18  Jo Rakstos ir teikts: ”Neaizsieniet purnu vērsim, ar ko jūs kuļat labību,”+ — kā arī: ”Strādnieks ir savas algas cienīgs.”+ 19  Nepieņem apsūdzību pret vecāko, ja to neapstiprina divi vai trīs liecinieki.+ 20  Tiem, kas dzīvo grēcīgi,+ aizrādi+ visu priekšā par brīdinājumu pārējiem. 21  Dieva un Kristus Jēzus, un izredzēto eņģeļu priekšā es tev uzdodu pildīt šos norādījumus bez aizspriedumiem, nedarot neko aiz personiskas patikas vai nepatikas.+ 22  Nevienam pārsteidzīgi neuzliec rokas*,+ nekļūsti līdzvainīgs citu grēkos, pasargā sevi tīru! 23  Nedzer vairs tikai ūdeni,* bet lieto mazliet vīna sava kuņģa labad un biežās slimošanas dēļ. 24  Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi, un viņi uzreiz saņem sodu, savukārt citu grēki nāk gaismā vēlāk.+ 25  Tāpat arī labie darbi ir visiem zināmi,+ un pat tie, kas vēl nav zināmi, nepaliks apslēpti.+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”Godā atraitnes”.
T.i., trūcīgas atraitnes, kurām nav apgādnieka.
Vai ”nonākusi trūkumā”.
Burt. ”viena vīra sieva”.
Burt. ”sākotnējās ticības”.
Burt. ”kuras patiešām ir atraitnes”.
T.i., ieceļot kalpošanas amatā.
Burt. ”Nedzer vairs ūdeni”.