2. Ķēniņu 1:1—18
-
Elija paredz, ka Ahazja mirs (1—18)
1 Pēc Ahaba nāves moābieši+ sacēlās pret Izraēlu.
2 Tajā laikā Ahazja Samarijā izkrita cauri sava nama jumtistabas režģim un savainojās. Viņš sūtīja ceļā vēstnešus, lai tie izjautātu Ekronas+ dievu Baal-Zebūbu un noskaidrotu, vai viņš atlabs pēc šī savainojuma.+
3 Bet Jehovas eņģelis teica tišbietim Elijam:+ ”Ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un saki tiem: ”Vai tad Izraēlā nav Dieva, ka jūs ejat izjautāt Ekronas dievu Baal-Zebūbu?+
4 Tāpēc Jehova saka: ”Tu vairs nepiecelsies no savas gultas — tev būs jāmirst.””” Un Elija tā arī darīja.
5 Kad vēstneši atgriezās, ķēniņš tiem jautāja: ”Kāpēc jūs jau esat atgriezušies?”
6 Tie atbildēja: ”Mums pretī nāca kāds vīrs, un viņš mums sacīja: ”Ejiet atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam, ka Jehova ir teicis: ”Vai tad Izraēlā nav Dieva, ka tu liec izjautāt Ekronas dievu Baal-Zebūbu? Tāpēc tu vairs nepiecelsies no savas gultas — tev būs jāmirst.”””+
7 Ķēniņš vaicāja: ”Kā izskatījās tas vīrs, kas nāca jums pretī un to teica?”
8 Tie pastāstīja: ”Tas vīrs bija kažokādas* apģērbā,+ apjozies ar ādas jostu.”+ ”Tas ir tišbietis Elija!” viņš izsaucās.
9 Tad ķēniņš sūtīja pie viņa piecdesmit vīru komandieri ar tā piecdesmit vīriem. Tas uzkāpa pie Elijas, kurš sēdēja kalna galā, un viņam teica: ”Dieva vīrs,+ ķēniņš tev saka: ”Kāp lejā!””
10 Bet Elija atbildēja piecdesmit vīru komandierim: ”Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai no debesīm nāk uguns+ un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca uguns un aprija viņu un viņa piecdesmit vīrus.
11 Ķēniņš sūtīja pie Elijas vēl vienu piecdesmit vīru komandieri ar tā piecdesmit vīriem. Tas aizgāja un sacīja Elijam: ”Dieva vīrs, ķēniņš saka: ”Kāp ātri lejā!””
12 Bet Elija atbildēja: ”Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai no debesīm nāk uguns un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca Dieva uguns un aprija viņu un viņa piecdesmit vīrus.
13 Pēc tam ķēniņš sūtīja pie Elijas trešo komandieri un tā piecdesmit vīrus. Bet trešais piecdesmit vīru komandieris, uzkāpis pie Elijas, nometās viņa priekšā ceļos un lūdzās: ”Dieva vīrs, pasaudzē manu un šo piecdesmit tavu kalpu dzīvību!
14 No debesīm nāca uguns un aprija iepriekšējos divus piecdesmit vīru komandierus un viņu vienības. Taču pasaudzē manu dzīvību!”
15 Tad Jehovas eņģelis sacīja Elijam: ”Ej viņam līdzi un nebaidies!” Elija piecēlās un devās tam līdzi pie ķēniņa.
16 Elija ķēniņam teica: ”Jehova saka tā: ”Tu sūtīji vēstnešus izvaicāt Ekronas+ dievu Baal-Zebūbu, it kā Izraēlā nebūtu Dieva, ko izvaicāt.+ Tāpēc tu vairs nepiecelsies no savas gultas — tev būs jāmirst.””
17 Un Ahazja nomira, piepildoties Jehovas vārdiem, ko bija paziņojis Elija. Tā kā viņam nebija dēla, par ķēniņu viņa vietā kļuva Jorāms*.+ Tas notika tad, kad pār Jūdu otro gadu valdīja ķēniņa Jošafata dēls Jorāms.+
18 Bet pārējie Ahazjas+ darbi, tas, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās.
