2. Ķēniņu 10:1—36
10 Ahabam+ Samarijā bija septiņdesmit dēlu. Jehus uzrakstīja un aizsūtīja uz Samariju vēstules Jezreēlas varasvīriem, vecākajiem+ un Ahaba bērnu audzinātājiem. Vēstulēs bija teikts:
2 ”Pie jums ir jūsu kunga dēli, jums ir kaujas rati, zirgi un ieroči, un jūs esat nocietinātā pilsētā. Tad nu, saņēmuši šo vēstuli,
3 izraugieties pašu labāko un piemērotāko no jūsu kunga dēliem un sēdiniet viņu tēva tronī. Pēc tam cīnieties par sava kunga dzimtu!”
4 Bet tie ārkārtīgi izbijās un sprieda: ”Ja jau divi ķēniņi nav spējuši viņam pretoties,+ kā tad mēs to spēsim?”
5 Un pils pārraugs, pilsētas pārvaldnieks, vecākie un audzinātāji sūtīja Jehum ziņu: ”Mēs esam tavi kalpi, un mēs darīsim visu, ko tu mums liksi. Mēs nevienu neiecelsim par ķēniņu. Dari, kā tev tīk!”
6 Tad viņš uzrakstīja tiem otru vēstuli, kurā bija teikts: ”Ja jūs esat ar mani un esat gatavi man paklausīt, tad ņemiet sava kunga dēlu galvas un rīt šajā laikā ierodieties pie manis Jezreēlā!”
Bet ķēniņa septiņdesmit dēli bija pie pilsētas ievērojamākajiem vīriem, kas tos audzināja.
7 Saņēmuši vēstuli, šie vīri nogalināja ķēniņa dēlus, visus septiņdesmit,+ ielika to galvas grozos un nogādāja Jezreēlā.
8 Pie Jehus ieradās vēstnesis un paziņoja: ”Ir atnestas ķēniņa dēlu galvas.” Jehus pavēlēja: ”Sakraujiet tās divās kaudzēs pie pilsētas vārtiem un atstājiet līdz rītam!”
9 No rīta, izgājis ārā, viņš nostājās ļaužu priekšā un teica: ”Jūs esat bez vainas. Es biju tas, kas sarīkoja sazvērestību pret savu kungu un viņu nogalināja.+ Bet kurš ir nonāvējis visus šos?
10 Tad nu ņemiet vērā — neviens Jehovas vārds, ko Jehova ir teicis par Ahaba dzimtu, nepaliks nepiepildīts.+ Jehova ir izdarījis to, ko bija teicis ar sava kalpa Elijas starpniecību.”+
11 Pēc tam Jehus nonāvēja visus, kas Jezreēlā bija palikuši no Ahaba dzimtas, kā arī visus ievērojamākos vīrus, kas viņam kalpoja, viņa draugus un priesterus,+ tā ka neviens nepalika dzīvs.+
12 Tad Jehus devās uz Samariju. Kad viņš bija ticis līdz ganu būdai, kur cērp aitas,
13 viņš satika Jūdas ķēniņa Ahazjas+ brāļus un tiem jautāja: ”Kas jūs esat?” Tie atbildēja: ”Mēs esam Ahazjas brāļi un ejam uzzināt, kā klājas ķēniņa dēliem un valdnieces dēliem*.”
14 ”Sagrābiet tos dzīvus!” viņš iesaucās. Tos visus — četrdesmit divus vīrus — sagrāba un nogalināja pie ganu būdas ūdenstvertnes. Viņš neatstāja dzīvu nevienu pašu.+
15 Kad Jehus devās tālāk, viņš satika Jonadabu,+ Rehaba+ dēlu, kas nāca viņam pretī. To pasveicinājis, viņš jautāja: ”Vai tava sirds ir pilnībā ar mani, tāpat kā mana sirds ir ar tavu sirdi?”
Jonadabs atbildēja: ”Ir gan!”
”Ja tā, tad dod man roku!” teica Jehus.
Jonadabs padeva roku, un Jehus tam palīdzēja iekāpt savos ratos.
16 ”Brauc man līdzi,” viņš teica, ”un tu redzēsi, ka es nepacietīšu nekādu neuzticību Jehovam*.”+ Un viņi aizbrauca Jehus kaujas ratos.
17 Jehus ieradās Samarijā un nonāvēja visus, kas Samarijā bija palikuši no Ahaba dzimtas.+ Tie visi bija pagalam — tā piepildījās tas, ko Jehova bija teicis Elijam.+
18 Tad Jehus sapulcēja visus ļaudis un paziņoja: ”Ahabs kalpoja Baalam tikai mazliet,+ bet Jehus tam kalpos daudz lielākā mērā!
19 Ataiciniet pie manis visus Baala praviešus,+ visus viņa kalpus un visus viņa priesterus!+ Lai neviena nepietrūkst, jo es rīkošu Baalam lielu upurēšanu. Kas neieradīsies, tam jāmirst!” Bet Jehus rīkojās ar viltu, lai iznīcinātu Baala kalpus.
20 ”Izziņojiet svinīgu sapulci par godu Baalam!” Jehus teica, un sapulce tika izsludināta.
21 Jehus sūtīja ziņu pa visu Izraēlu, un ieradās visi Baala kalpi — nebija tāda, kas nebūtu atnācis. Tie sagāja Baala templī,+ tā ka templis bija stāvgrūdām pilns.
22 Tad viņš sacīja drēbju noliktavas pārzinim: ”Atnes drēbes visiem Baala kalpiem!”, un tas atnesa drēbes.
23 Jehus kopā ar Jonadabu,+ Rehaba dēlu, iegāja Baala templī un sacīja Baala kalpiem: ”Pārbaudiet un pārliecinieties, ka šeit ir tikai Baala kalpi un nav neviena Jehovas kalpa.”
24 Kad tie devās upurēt kaujamos un dedzināmos upurus, Jehus nostādīja ārpusē astoņdesmit vīrus un tiem pieteica: ”Ja kāds no jums ļaus aizbēgt kaut vienam vīram no tiem, ko es nododu jūsu rokās, viņš par tā dzīvību samaksās ar savu dzīvību.”
25 Kad dedzināmais upuris bija nests, Jehus pavēlēja sargiem un virsniekiem: ”Nāciet iekšā un nogaliniet tos! Neļaujiet nevienam aizbēgt!”+ Tad sargi un virsnieki nogalināja tos ar zobenu un līķus izmeta ārā. Tā viņi nonāca līdz Baala tempļa svētnīcai*.
26 Viņi iznesa ārā no Baala tempļa elku stabus*+ un tos sadedzināja.+
27 Viņi nopostīja Baalam uzstādīto elku akmeni,+ nojauca Baala templi+ un ierīkoja tajā vietā ateju, kas tur ir līdz šai dienai.
28 Tā Jehus izskauda Baala pielūgsmi Izraēlā.
29 Taču Jehus nenovērsās no tiem grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu, un neaizvāca zelta teļus, kas bija Bētelē un Danā.+
30 Jehova teica Jehum: ”Tāpēc, ka tu esi rīkojies labi un esi darījis to, kas ir pareizs manās acīs, īstenodams visu, ko es biju nolēmis par Ahaba dzimtu,+ tavi dēli četrās paaudzēs sēdēs Izraēla tronī.”+
31 Bet Jehus nepildīja Jehovas, Izraēla Dieva, bauslību ar visu savu sirdi.+ Viņš nenovērsās no tiem grēkiem, uz kādiem Jerobeāms bija pamudinājis Izraēlu.+
32 Tajā laikā Jehova sāka samazināt Izraēla zemi. Hazaēls uzbruka izraēliešu zemei+
33 uz austrumiem no Jordānas, visai Gileādas zemei — gadiešu, rūbeniešu un manasiešu zemei+ —, no Aroēras, kas ir pie Arnonas ielejas*, līdz Gileādai un Basanai.+
34 Bet pārējie Jehus darbi, viss, ko viņš paveica, un visa viņa varenība — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās.
35 Jehus apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Samarijā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Joahazs.+
36 Jehus valdīšanas laiks Samarijā pār Izraēlu bija divdesmit astoņi gadi.
