2. Ķēniņu 12:1—21

12  Joass+ kļuva par ķēniņu Jehus+ septītajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit gadus. Viņa māte bija Cibja no Bēršebas.+  Kamēr Joasu mācīja priesteris Jojada, viņš darīja to, kas bija pareizs Jehovas acīs.  Tomēr upurvietas*+ netika nopostītas un ļaudis joprojām tur ziedoja un dedzināja upurus.  Joass sacīja priesteriem: ”Visu naudu, visas svētās dāvanas,+ ko atnes uz Jehovas namu, — nodevu naudu, kas katram jāmaksā,+ naudu, kas atbilst novērtējumam par cilvēku, un visu naudu, ko ļaudis atnes uz Jehovas namu, sirds skubināti,+ —  lai priesteri ņem no ziedotājiem* un izmanto nama labošanai, kur vien tiek atrasts kāds bojājums*.”+  Tomēr ķēniņa Joasa divdesmit trešajā valdīšanas gadā priesteri joprojām nebija novērsuši nama bojājumus.+  Ķēniņš Joass atsauca priesteri Jojadu+ un pārējos priesterus un tiem teica: ”Kāpēc jūs neesat novērsuši nama bojājumus? Ja reiz nauda netiek nodota nama labošanai, turpmāk naudu no ziedotājiem vairs neņemiet!”+  Tad priesteri piekrita, ka vairs neņems naudu no ļaudīm un nebūs atbildīgi par nama labošanu.  Priesteris Jojada paņēma lādi,+ izurba tās vākā caurumu un novietoja to blakus altārim pa labi no ieejas Jehovas namā. Tur priesteri, kas bija durvju sargi, lika visu naudu, kas tika atnesta uz Jehovas namu.+ 10  Kad viņi redzēja, ka lādē ir daudz naudas, tad ieradās ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris un izņēma un saskaitīja uz Jehovas namu atnesto naudu.+ 11  Saskaitīto naudu viņi nodeva tiem, kas Jehovas namā pārraudzīja darbus, bet tie savukārt maksāja namdariem un celtniekiem, kas strādāja Jehovas namā,+ 12  kā arī mūrniekiem un akmeņkaļiem. Tāpat viņi iegādājās kokus un tēstus akmeņus, lai labotu Jehovas nama bojājumus, un sedza visus pārējos izdevumus, kas radās, labojot namu. 13  Taču par naudu, kas tika atnesta uz Jehovas namu, netika darināti ne sudraba ūdens trauki, ne dakts šķēres, ne bļodas, ne taures+ un vispār nekādi Jehovas namam domāti zelta un sudraba priekšmeti.+ 14  Naudu deva darba darītājiem, kuri par to laboja Jehovas namu. 15  No vīriem, kuriem deva naudu, lai to izmaksātu strādniekiem, neprasīja norēķinu, jo tie bija uzticami.+ 16  Bet naudu par vainas upuriem+ un grēku upuriem nenodeva Jehovas nama labošanai — tā piederēja priesteriem.+ 17  Tad Aramas ķēniņš Hazaēls+ devās cīņā pret Gātu+ un to iekaroja, bet pēc tam nolēma uzbrukt Jeruzālemei.+ 18  Jūdas ķēniņš Joass paņēma visas svētās dāvanas, ko bija devuši viņa tēvi — Jūdas ķēniņi Jošafats, Jorāms un Ahazja —, kā arī savas svētās dāvanas un visu zeltu, kas bija atrodams Jehovas nama un ķēniņa pils mantnīcās, un nosūtīja Aramas ķēniņam Hazaēlam.+ Un tas aizgāja no Jeruzālemes. 19  Bet pārējie Joasa darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās. 20  Joasa kalpi sarīkoja pret viņu sazvērestību+ un nogalināja viņu Millo namā*+ pie ceļa uz Sillu. 21  Tie, kas viņu nogalināja, bija viņa kalpi Jozāhārs, Šimāta dēls, un Jehozābāds, Šomera dēls.+ Viņu apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Amacja.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”saviem paziņām”.
Vai ”plaisa”.
Vai ”Bēt-Millo”.