2. Ķēniņu 15:1—38

15  Azarja,+ Jūdas ķēniņa Amacjas+ dēls, kļuva par ķēniņu+ Izraēla ķēniņa Jerobeāma* divdesmit septītajā valdīšanas gadā.  Viņam bija sešpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa māte bija Jeholja no Jeruzālemes.  Viņš darīja to, kas bija pareizs Jehovas acīs, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Amacja.+  Tomēr upurvietas netika nopostītas+ un ļaudis joprojām tur ziedoja un dedzināja upurus.+  Jehova sodīja ķēniņu ar spitālību, un tas palika spitālīgs+ līdz pat savai nāvei. Ķēniņš dzīvoja atsevišķā namā,+ bet viņa dēls Jotāms+ pārvaldīja pili un tiesāja ļaudis.+  Bet pārējie Azarjas darbi,+ viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās.  Un Azarja apgūlās pie saviem tēviem+ un tika apglabāts Dāvida pilsētā. Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Jotāms.  Jūdas ķēniņa Azarjas+ trīsdesmit astotajā valdīšanas gadā Zaharja,+ Jerobeāma dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu, un viņš valdīja Samarijā sešus mēnešus.  Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījuši viņa tēvi, un nenovērsās no grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu.+ 10  Tad Šallūms, Jabeša dēls, sarīkoja pret viņu sazvērestību un Jibleāmā+ viņu nogalināja.+ Nonāvējis viņu, Šallūms kļuva par ķēniņu viņa vietā. 11  Bet pārējie Zaharjas darbi ir aprakstīti Izraēla ķēniņu hronikās. 12  Piepildījās vārdi, ko Jehova bija teicis Jehum: ”Tavi dēli četrās paaudzēs+ sēdēs Izraēla tronī.”+ Tā arī notika. 13  Šallūms, Jabeša dēls, kļuva par ķēniņu Jūdas ķēniņa Usijas*+ trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Samarijā vienu mēnesi. 14  Pēc tam no Tircas+ Samarijā ieradās Menahēms, Gādija dēls, un nogalināja Šallūmu,+ Jabeša dēlu. Pēc viņa nāves Menahēms kļuva par ķēniņu viņa vietā. 15  Bet pārējie Šallūma darbi un sazvērestība, ko viņš sarīkoja, ir aprakstīti Izraēla ķēniņu hronikās. 16  Tajā laikā Menahēms no Tircas devās uz Tifsahu. Tā kā pilsētas iedzīvotāji viņam neatvēra vārtus, viņš nopostīja Tifsahu un nonāvēja visus gan pašā pilsētā, gan tās apkārtnē. Viņš nopostīja pilsētu un lika uzšķērst visas grūtnieces. 17  Menahēms, Gādija dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Samarijā desmit gadus. 18  Viņš visu savu mūžu darīja to, kas Jehovam nepatika, un nenovērsās no grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu.+ 19  Kad zemē iebruka Asīrijas valdnieks Pūls,+ Menahēms samaksāja Pūlam tūkstoš talentu* sudraba, lai tas viņam palīdzētu nostiprināt ķēniņa varu.+ 20  Menahēms savāca šo sudrabu no ietekmīgajiem un bagātajiem izraēliešiem,+ pieprasīdams no katra piecdesmit sudraba šekeļus*. Kad Asīrijas valdnieks to bija saņēmis, viņš devās prom no šīs zemes. 21  Bet pārējie Menahēma+ darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 22  Menahēms apgūlās pie saviem tēviem, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Pekahja. 23  Pekahja, Menahēma dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Azarjas piecdesmitajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Samarijā divus gadus. 24  Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, un nenovērsās no grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu.+ 25  Tad viņa palīgs Pekahs,+ Remaljas dēls, sarīkoja pret viņu sazvērestību un nogalināja viņu, kā arī Argobu un Arji* Samarijā ķēniņa pils tornī. Kopā ar Pekahu bija piecdesmit vīri no Gileādas. Nonāvējis Pekahju, Pekahs kļuva par ķēniņu viņa vietā. 26  Bet pārējie Pekahjas darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 27  Pekahs,+ Remaljas dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Azarjas piecdesmit otrajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Samarijā divdesmit gadus. 28  Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, un nenovērsās no grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu.+ 29  Izraēla ķēniņa Pekaha laikā zemē iebruka Asīrijas valdnieks Tiglatpalasars+ un ieņēma Ijonu, Ābel-Bēt-Maahu,+ Jānoahu, Kedešu,+ Hācoru, Gileādu+ un Galileju — visu Naftaļa zemi.+ Turienes iedzīvotājus viņš aizveda gūstā uz Asīriju.+ 30  Tad Hošea,+ Ēlas dēls, sarīkoja sazvērestību pret Pekahu, Remaljas dēlu, un to nonāvēja, bet pats kļuva par ķēniņu Pekaha vietā. Tas notika Jotāma,+ Usijas dēla, divdesmitajā valdīšanas gadā*. 31  Bet pārējie Pekaha darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 32  Jotāms,+ Jūdas ķēniņa Usijas+ dēls, kļuva par ķēniņu Izraēla ķēniņa Pekaha, Remaljas dēla, otrajā valdīšanas gadā. 33  Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Viņa māte bija Jerūša, Cadoka meita.+ 34  Viņš darīja to, kas bija pareizs Jehovas acīs, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Usija.+ 35  Tomēr upurvietas netika nopostītas un ļaudis joprojām tur ziedoja un dedzināja upurus.+ Jotāms ierīkoja Jehovas nama augšējos vārtus.+ 36  Bet pārējie Jotāma darbi, tas, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās. 37  Tajā laikā Jehova pamudināja Aramas ķēniņu Recīnu un Pekahu,+ Remaljas dēlu, sākt uzbrukumus Jūdas zemei.+ 38  Jotāms apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts sava tēvutēva Dāvida pilsētā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Ahass.

Zemsvītras piezīmes

T.i., Jerobeāma II.
Cits Azarjas vārds.
34,2 t. Sk. pielikumu B14.
570 g.
Vai, iesp., ”Pekahs, Remaljas dēls, kopā ar Argobu un Arji sarīkoja pret viņu sazvērestību un nogalināja viņu”.
Acīmredzot divdesmitajā gadā pēc tam, kad Jotāms bija kļuvis par ķēniņu. T.i., Ahasa ceturtajā valdīšanas gadā.