2. Ķēniņu 16:1—20

  • Jūdas ķēniņš Ahass (1—​6)

  • Ahass piekukuļo Asīrijas valdnieku (7—​9)

  • Ahass uzbūvē pagāniska altāra atdarinājumu (10—​18)

  • Ahasa nāve (19, 20)

16  Jūdas ķēniņa Jotāma dēls Ahass+ kļuva par ķēniņu Pekaha, Remaljas dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā.  Ahasam bija divdesmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Pretēji savam tēvutēvam Dāvidam, viņš nedarīja to, kas ir pareizs viņa Dieva Jehovas acīs.+  Viņš staigāja Izraēla ķēniņu pēdās+ un pat upurēja savu dēlu ugunī.+ Viņš rīkojās tikpat pretīgi kā tautas,+ kuras Jehova bija izdzinis, izraēliešiem tuvojoties.  Viņš arī ziedoja un dedzināja upurus upurvietās,+ uz pakalniem un zem katra zaļojoša koka.+  Tad Aramas ķēniņš Recīns un Izraēla ķēniņš Pekahs, Remaljas dēls, devās karot pret Ahasu.+ Viņi aplenca Jeruzālemi, bet nespēja to ieņemt.  Tajā laikā Aramas ķēniņš Recīns atjaunoja Edomas varu pār Ēlatu+ un izdzina no Ēlatas jūdus*. Ēlatā apmetās edomieši, un tur viņi dzīvo līdz pat šai dienai.  Ahass sūtīja vēstnešus pie Asīrijas valdnieka Tiglatpalasara+ ar ziņu: ”Es esmu tavs kalps un tavs dēls. Nāc un izglāb mani no Aramas ķēniņa un Izraēla ķēniņa, jo tie man uzbrūk!”  Ahass paņēma sudrabu un zeltu, kas bija Jehovas namā un ķēniņa pils mantnīcās, un nosūtīja Asīrijas valdniekam, lai gūtu tā atbalstu.+  Asīrijas valdnieks viņu uzklausīja un devās uz Damasku, iekaroja to un tās iedzīvotājus aizveda gūstā uz Kīru,+ bet Recīnu viņš lika nonāvēt.+ 10  Tad ķēniņš Ahass devās uz Damasku pie Asīrijas valdnieka Tiglatpalasara. Kad ķēniņš Ahass ieraudzīja altāri, kas bija Damaskā, viņš nosūtīja priesterim Ūrijam altāra plānu un aprakstu, kā tas ir darināts.+ 11  Priesteris Ūrija+ uzbūvēja altāri+ pēc visiem priekšrakstiem, ko ķēniņš Ahass bija atsūtījis no Damaskas. Altāra būvniecību priesteris Ūrija pabeidza vēl pirms ķēniņa Ahasa atgriešanās no Damaskas. 12  Kad ķēniņš atgriezās no Damaskas un ieraudzīja altāri, viņš piegāja pie tā un nesa uz tā upurus.+ 13  Viņš dedzināja uz altāra dedzināmos upurus un labības upurus, izlēja lejamos upurus un slacīja miera upuru asinis. 14  Bet vara altāri,+ kas atradās Jehovas nama priekšpusē starp jauno altāri un Jehovas namu, viņš novietoja jaunā altāra ziemeļu pusē. 15  Ķēniņš Ahass pavēlēja priesterim Ūrijam:+ ”Dedzini uz lielā altāra+ rīta dedzināmo upuri un vakara labības upuri,+ ķēniņa dedzināmo upuri un ķēniņa labības upuri, kā arī visas tautas dedzināmos upurus un labības upurus un izlej lejamos upurus. Slaki uz tā arī visas dedzināmo upuru asinis un visas pārējo upuru asinis. Bet, ko darīt ar vara altāri, es vēl padomāšu.” 16  Un priesteris Ūrija darīja visu tā, kā ķēniņš Ahass bija pavēlējis.+ 17  Ķēniņš Ahass arī salauza ratiņu sānu plāksnes+ un izņēma no tiem mazgājamos traukus,+ nocēla ūdenstvertni* no vara vēršiem,+ uz kuriem tā balstījās, un novietoja to uz akmens grīdas.+ 18  Baidīdamies no Asīrijas valdnieka, viņš novāca sabatam paredzēto nojumi, kas bija uzbūvēta pie nama, un aiztaisīja ķēniņam izbūvēto eju uz Jehovas namu. 19  Bet pārējie Ahasa darbi, tas, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās.+ 20  Ahass apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā. Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Hiskija*.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”Jūdas cilts ļaudis”.
Burt. ”jūru”.
Noz. ”Jehova stiprina”.