2. Ķēniņu 24:1—20

  • Jojakīma sacelšanās un nāve (1—​7)

  • Jūdas ķēniņš Jojahīns (8, 9)

  • Pirmā deportācija uz Babilonu (10—​17)

  • Jūdas ķēniņš Cedekija un viņa sacelšanās (18—​20)

24  Jojakīma laikā zemē iebruka Babilonas valdnieks Nebukadnecars,+ un Jojakīms trīs gadus bija viņa kalps, bet pēc tam sacēlās pret viņu.  Tad Jehova uzsūtīja Jojakīmam haldiešu,+ aramiešu, moābiešu un amoniešu sirotājus. Jehova tā rīkojās, lai izpostītu Jūdu, kā jau viņš bija teicis+ ar savu kalpu praviešu starpniecību.  Tā notika tāpēc, ka Jehova bija nolēmis atstumt Jūdu+ Manases grēku dēļ+  un nevainīgo asiņu dēļ, ko tas bija izlējis.+ Manase bija piepildījis Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm, un Jehova to negribēja piedot.+  Bet pārējie Jojakīma darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās.+  Jojakīms apgūlās pie saviem tēviem,+ un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Jojahīns.  Ēģiptes valdnieks vairs neuzdrošinājās doties ārpus savas zemes robežām, jo Babilonas valdnieks bija atņēmis visu, kas Ēģiptes valdniekam bija piederējis,+ no Ēģiptes sausgultnes*+ līdz Eifratas upei.+  Jojahīnam+ bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus.+ Viņa māte bija Nehušta, jeruzālemieša Elnātāna meita.  Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījis viņa tēvs. 10  Tajā laikā Babilonas valdnieka Nebukadnecara karaspēks uzbruka Jeruzālemei un aplenca pilsētu,+ 11  un, kamēr tas turēja pilsētu aplenkumā, ieradās pats Babilonas valdnieks Nebukadnecars. 12  Tad Jūdas ķēniņš Jojahīns kopā ar savu māti, kalpiem, augstmaņiem un galminiekiem+ padevās Babilonas valdniekam.+ Babilonas valdnieks to saņēma gūstā savā astotajā valdīšanas gadā.+ 13  Viņš paņēma visus Jehovas nama dārgumus un ķēniņa pils dārgumus+ un sacirta gabalos zelta lietas, ko Izraēla ķēniņš Sālamans bija darinājis Jehovas templim.+ Viss notika tieši tā, kā Jehova bija paredzējis. 14  Nebukadnecars aizveda gūstā visu Jeruzālemi, visus augstmaņus,+ varonīgos karotājus, amatniekus un kalējus*+ — 10 000 cilvēku. Viņš tur atstāja tikai zemes nabadzīgākos ļaudis.+ 15  Viņš aizveda trimdā uz Babilonu+ ķēniņu Jojahīnu,+ ķēniņa māti, sievas, galminiekus un zemes ietekmīgākos vīrus. Tie visi tika aizvesti no Jeruzālemes uz Babilonu. 16  Karavīru, ko Babilonas valdnieks aizveda trimdā uz Babilonu, pavisam bija 7000, amatnieku un kalēju — 1000; tie visi bija varonīgi vīri, pieredzējuši karotāji. 17  Par ķēniņu Jojahīna vietā Babilonas valdnieks iecēla viņa tēvoci Matanju+ un nosauca to par Cedekiju.+ 18  Cedekijam bija divdesmit viens gads, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa māte bija Hamūtala,+ libnieša Jeremijas meita. 19  Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījis Jojakīms.+ 20  Viss, kas notika Jeruzālemē un Jūdas zemē, tā sadusmoja Jehovu, ka viņš galu galā no tām novērsās.+ Cedekija sacēlās pret Babilonas valdnieku.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”aizsargbūvju cēlējus”.