2. Ķēniņu 25:1—30

  • Nebukadnecara karaspēks aplenc Jeruzālemi (1—​7)

  • Jeruzālemi un templi noposta; otrā deportācija (8—​21)

  • Par pārvaldnieku ieceļ Gedalju (22—​24)

  • Gedalja tiek nogalināts; ļaudis aizbēg uz Ēģipti (25, 26)

  • Jojahīns Babilonā tiek atbrīvots no cietuma (27—​30)

25  Cedekijas devītajā valdīšanas gadā, desmitā mēneša desmitajā dienā, Babilonas valdnieks Nebukadnecars+ ieradās ar savu karapulku, lai uzbruktu Jeruzālemei.+ Viņš uzcēla pie pilsētas nometni un izveidoja tai apkārt aplenkuma valni.+  Pilsēta atradās aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam.  Ceturtā mēneša devītajā dienā, kad bads pilsētā bija smags+ un ļaudīm vairs nebija, ko ēst,+  haldieši ielauzās pilsētā.+ Naktī visi karavīri izbēga no aplenktās pilsētas pa divkāršo mūru vārtiem, kas atradās ķēniņa dārza tuvumā. Ķēniņš bēga pa Aravas ceļu,+  bet haldiešu karaspēks dzinās viņam pakaļ un viņu panāca Jērikas klajumos. Visi ķēniņa karavīri viņu pameta un izklīda.  Ķēniņu sagūstīja,+ aizveda pie Babilonas valdnieka uz Riblu un tur pasludināja viņam spriedumu.  Cedekijas dēlus nonāvēja viņa acu priekšā, bet pašu Cedekiju pēc Nebukadnecara pavēles padarīja aklu, iekala vara važās un aizveda uz Babilonu.+  Piektā mēneša septītajā dienā — tas bija Babilonas valdnieka Nebukadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads — līdz Jeruzālemei nonāca sardzes priekšnieks Nebūzaradāns,+ kas bija Babilonas valdnieka dienestā.+  Viņš nodedzināja Jehovas namu,+ ķēniņa pili+ un visas ēkas Jeruzālemē,+ arī visu ievērojamāko vīru namus.+ 10  Haldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes priekšniekam, nopostīja mūrus visapkārt Jeruzālemei.+ 11  Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns aizveda gūstā ļaudis, kas vēl bija atlikuši pilsētā, kā arī tos, kas bija pārbēguši pie Babilonas valdnieka, un visus pārējos ļaudis.+ 12  Bet nedaudzus no zemes nabadzīgākajiem ļaudīm sardzes priekšnieks atstāja, lai tie apstrādātu vīna dārzus un tīrumus.+ 13  Haldieši salauza Jehovas nama vara stabus,+ kā arī ratiņus+ un vara ūdenstvertni*,+ kas bija Jehovas namā, un varu aizveda uz Babilonu.+ 14  Viņi paņēma podus, lāpstas, dakts šķēres, kausus un visus citus vara piederumus, kas tika lietoti templī. 15  Sardzes priekšnieks paņēma arī ogļu traukus un bļodas, kas bija no tīra zelta+ un sudraba.+ 16  Abiem stabiem, ūdenstvertnei un ratiņiem, ko Sālamans bija darinājis Jehovas namam, izmantotā vara svars nebija nosakāms.+ 17  Stabu augstums bija astoņpadsmit olektis*.+ Katra staba galā bija vara kapitelis, kura augstums bija trīs olektis*. Pinumu raksts un granātāboli visapkārt kapitelim arī bija no vara.+ Abi stabi ar to pinumu rakstiem bija pilnīgi vienādi. 18  Sardzes priekšnieks aizveda sev līdzi virspriesteri Serāju,+ otro priesteri Cefanju+ un trīs durvju sargus.+ 19  No pilsētas viņš aizveda sev līdzi vienu galminieku, kura pārraudzībā bija karavīri, piecus ķēniņa padomniekus, kas vēl bija pilsētā, kā arī karaspēka virspavēlnieka rakstvedi, kas bija pulcinājis vīrus karam, un sešdesmit vīrus no vienkāršajiem ļaudīm, kas bija palikuši pilsētā. 20  Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns+ tos aizveda pie Babilonas valdnieka uz Riblu.+ 21  Turpat Riblā (Hamātas zemē)+ Babilonas valdnieks pavēlēja tos nonāvēt. Tā nu Jūdas ļaudis tika aizvesti no savas zemes un nonāca trimdā.+ 22  Pār ļaudīm, kas vēl bija palikuši Jūdas zemē, Babilonas valdnieks Nebukadnecars iecēla Gedalju,+ Šafana+ dēla Ahikāma+ dēlu. 23  Kad karaspēka vadoņi un viņu vīri izdzirdēja, ka Babilonas valdnieks ir iecēlis pār ļaudīm Gedalju, šie vadoņi — Ismaēls, Netanjas dēls, Johānāns, Kāreaha dēls, Serāja, netofieša Tanhumeta dēls, un Jaazanja, kāda maahātieša dēls, — kopā ar saviem vīriem atnāca pie Gedaljas uz Micpu.+ 24  Gedalja viņiem un viņu vīriem zvērēdams sacīja: ”Nebaidieties kalpot haldiešiem! Dzīvojiet šajā zemē un kalpojiet Babilonas valdniekam, tad jums klāsies labi.”+ 25  Septītajā mēnesī Ismaēls,+ Elišāmas dēla Netanjas dēls, kas bija no ķēniņa dzimtas, līdz ar desmit vīriem atnāca pie Gedaljas uz Micpu. Viņi nogalināja Gedalju, kā arī jūdus un haldiešus, kas bija kopā ar Gedalju.+ 26  Tad visi ļaudis, kā jauni, tā veci, arī karaspēka vadoņi, aizbēga uz Ēģipti,+ jo viņi baidījās no haldiešiem.+ 27  Jūdas ķēniņa Jojahīna+ gūsta trīsdesmit septītajā gadā, divpadsmitā mēneša divdesmit septītajā dienā, Babilonas valdnieks Evil-Merodahs (tas bija viņa pirmais valdīšanas gads) atbrīvoja Jūdas ķēniņu Jojahīnu no cietuma.+ 28  Viņš izturējās labvēlīgi pret Jojahīnu un to paaugstināja pār citiem valdniekiem, kas arī bija atvesti uz Babilonu. 29  Jojahīns novilka savas cietumnieka drēbes, un līdz pat mūža galam viņš ēda pie valdnieka galda. 30  Visu atlikušo mūžu viņš ik dienas saņēma no valdnieka uzturu.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”jūru”.
8 m. Sk. pielikumu B14.
1,3 m.