2. Ķēniņu 4:1—44
4 Kāda sieviete no praviešu dēlu+ sievām žēlojās Elīsam: ”Tavs kalps, mans vīrs, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās Jehovu,+ bet tagad cilvēks, kam viņš bija parādā, grib ņemt sev par vergiem abus manus bērnus!”
2 Elīsa viņai jautāja: ”Kā es varu tev palīdzēt? Saki man, kas tev ir mājās?” Viņa atbildēja: ”Tavai kalponei mājās nekā nav — tikai krūka ar eļļu.”+
3 Viņš sacīja: ”Ej un aizņemies no visiem kaimiņiem tukšus traukus, cik vien vari dabūt.
4 Pēc tam ej uz mājām un aizver durvis aiz sevis un saviem dēliem. Lej eļļu šajos traukos un pilnos atliec malā.”
5 Un viņa aizgāja.
Kad viņa bija aizvērusi durvis aiz sevis un saviem dēliem, tie viņai nesa klāt traukus un viņa lēja tajos eļļu.+
6 Kad trauki bija pilni, viņa vienam no dēliem teica: ”Padod man vēl vienu trauku!”+ Bet tas atbildēja: ”Vairs nav neviena trauka.” Tad eļļa pārstāja plūst.+
7 Viņa aizgāja pie Dieva vīra un tam visu izstāstīja. ”Ej, pārdod eļļu un samaksā parādus,” tas sacīja, ”bet no atlikuma tu ar saviem dēliem varēsi pārtikt.”
8 Kādu dienu Elīsa devās uz Šūnēmu.+ Tur dzīvoja kāda cienījama sieviete, un viņa pierunāja Elīsu paēst pie viņas.+ Turpmāk ikreiz, kad Elīsa gāja garām, viņš iegriezās tur paēst.
9 Viņa teica savam vīram: ”Es zinu, ka tas, kurš vienmēr iegriežas pie mums, ir svēts Dieva vīrs.
10 Ierīkosim viņam nelielu jumtistabu+ un noliksim tur gultu, galdu, krēslu un gaismekli! Tad ikreiz, kad viņš ieradīsies pie mums, viņš varēs tur palikt.”+
11 Kādu dienu, atnācis uz turieni, Elīsa devās uz jumtistabu, lai apgultos.
12 Viņš teica savam kalpam Gehazim:+ ”Pasauc šūnēmieti!”+ Tas viņu pasauca, un viņa atnāca.
13 Elīsa sacīja Gehazim: ”Lūdzu, saki viņai: ”Tu esi tik daudz pūlējusies mūsu labā.+ Kā lai es tev atdaru?+ Vai man aizlikt kādu vārdu par tevi ķēniņam+ vai karaspēka virspavēlniekam?”” Bet viņa atbildēja: ”Es jau dzīvoju drošībā starp saviem ļaudīm.”
14 ”Ko gan viņas labā izdarīt?” gudroja Elīsa. Gehazis ieminējās: ”Viņai nav dēla,+ un viņas vīrs jau ir vecs.”
15 ”Pasauc viņu!” teica Elīsa. Tas viņu pasauca, un viņa nostājās durvīs.
16 Elīsa pavēstīja: ”Nākamgad šajā laikā tu turēsi rokās dēlu.”+ Bet viņa atteica: ”Ak, nē, mans kungs, Dieva vīrs, nemaldini savu kalponi!”
17 Tomēr šī sieviete ieņēma bērnu, un nākamajā gadā tajā pašā laikā viņai piedzima dēls, kā jau Elīsa viņai bija teicis.
18 Kādu dienu, kad bērns bija paaudzies, viņš aizgāja pie sava tēva, kas bija pie pļāvējiem.
19 ”Mana galva, ak, mana galva!” viņš sāka sūdzēties tēvam. Tas lika kalpam aiznest viņu pie mātes,
20 un kalps paņēma viņu rokās un aiznesa pie mātes. Bērns sēdēja mātei klēpī līdz dienas vidum, bet tad nomira.+
21 Viņa uzkāpa augšā un noguldīja bērnu Dieva vīra gultā,+ tad, iznākusi no istabas, aizvēra aiz sevis durvis un aizgāja.
22 Pasaukusi savu vīru, viņa sacīja: ”Atsūti man, lūdzu, kādu no kalpiem ar ēzeli! Es steigšos pie Dieva vīra un tad atgriezīšos.”
23 ”Kāpēc tev šodien jādodas pie viņa?” vīrs vaicāja. ”Nav taču ne jauna mēness svētki,+ ne sabats.” Bet viņa atbildēja: ”Neuztraucies, viss ir kārtībā!”
24 Viņa apsegloja ēzeli un teica kalpam: ”Dzen to ātri! Nepalēnini manis dēļ soli, ja vien es to neprasīšu.”
25 Tā viņa devās ceļā pie Dieva vīra uz Karmela kalnu. Kad Dieva vīrs viņu iztālēm ieraudzīja, tas sacīja savam kalpam Gehazim: ”Skaties, šūnēmiete!
26 Skrien viņai pretī un prasi: ”Vai tev klājas labi? Un vai tavam vīram un tavam bērnam klājas labi?”” ”Labi gan,” viņa atteica.
27 Ieradusies kalnā pie Dieva vīra, viņa apkampa tā kājas.+ Gehazis pienāca, lai viņu atstumtu, bet Dieva vīrs teica: ”Liec viņu mierā, jo viņa ir izmisusi, bet es nezinu, kāpēc, jo Jehova to man nav atklājis.”
28 Viņa ierunājās: ”Mans kungs, vai tad es tev lūdzu dēlu? Vai es neteicu: nemodini manī veltīgas cerības?”+
29 Tad Elīsa pavēlēja Gehazim: ”Apjozies,+ paņem manu spieķi un ej! Ja tu kādu sastapsi, nesveicini to, un, ja kāds sveicina tevi, neatbildi tam. Ej un uzliec manu spieķi zēnam uz sejas.”
30 Bet zēna māte sacīja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, un pie tavas dzīvības, es neiešu prom bez tevis!”+ Tad viņš piecēlās un gāja tai līdzi.
31 Gehazis aizsteidzās viņiem pa priekšu un uzlika spieķi zēnam uz sejas, taču tas neizdvesa ne skaņas — nebija manāmas nekādas dzīvības pazīmes.+ Viņš devās atpakaļ pretī Elīsam un sacīja: ”Zēns nav uzmodies.”
32 Kad Elīsa ienāca namā, zēns gulēja viņa gultā miris.+
33 Elīsa iegāja istabā un aizvēra durvis. Neviena cita istabā nebija, un Elīsa sāka lūgt Jehovu.+
34 Pēc tam viņš iekāpa gultā, uzgūlās bērnam, pielika muti viņa mutei, acis — viņa acīm un plaukstas — viņa plaukstām un izstiepās pār bērnu, un bērna ķermenis sasila.+
35 Viņš piecēlās, pagājās pa māju šurp un turp un tad atkal iekāpa gultā un izstiepās pār bērnu. Zēns septiņas reizes nošķaudījās un atvēra acis.+
36 Elīsa paaicināja Gehazi un teica: ”Pasauc šūnēmieti!”, un tas viņu pasauca. Kad viņa bija atnākusi, Elīsa sacīja: ”Ņem savu dēlu!”+
37 Piegājusi klāt, viņa nometās pie Elīsas kājām un noliecās viņa priekšā līdz zemei, pēc tam paņēma savu dēlu un izgāja ārā.
38 Kad Elīsa atgriezās Gilgālā, zemē bija bads.+ Reiz viņa priekšā sēdēja praviešu dēli,+ un viņš teica savam kalpam:+ ”Uzliec uz uguns lielo katlu un izvāri virumu praviešu dēliem.”
39 Viens no tiem aizgāja uz lauku salasīt malvas. Viņš atrada kādu savvaļas vīteni* un pielasīja pilnu klēpi ar tā augļiem. Atnācis atpakaļ, viņš tos iegrieza katlā, jo nezināja, kas tie ir.
40 Vīriem tika ieliets ēdiens, bet, pagaršojuši virumu, tie iekliedzās: ”Dieva vīrs, katlā ir nāve!” Virums nebija ēdams.
41 Elīsa teica: ”Atnesiet miltus!” Viņš tos iebēra katlā un lika dot ēdienu ļaudīm, un katlā nekā nelāga vairs nebija.+
42 No Baal-Šalīšas+ ieradās kāds vīrs, kas atveda Dieva vīram divdesmit miežu maizes,+ ceptas no pirmās ražas, kā arī maisu svaigu graudu.+ Elīsa teica: ”Iedod ļaudīm, lai viņi ēd!”
43 Taču viņa kalpotājs iebilda: ”Vai tad ar to pietiks simt vīriem?”+ Elīsa atteica: ”Dod ļaudīm, lai tie ēd, jo Jehova saka: ”Viņi paēdīs, un vēl paliks pāri.””+
44 Kalpotājs cēla to visu viņiem priekšā, viņi paēda, un vēl palika pāri,+ kā jau Jehova bija teicis.
Zemsvītras piezīmes
^ Iesp., tas bija rūgtais arbūzs.
