2. Ķēniņu 5:1—27
5 Aramas* ķēniņa karaspēka virspavēlnieks Naāmans bija ievērojams vīrs, ko viņa kungs ļoti cienīja, jo ar viņa starpniecību Jehova bija devis Aramai uzvaru. Viņš bija varonīgs karotājs, taču spitālīgs.
2 Kādā no saviem sirojumiem pa Izraēla zemi aramieši bija paņēmuši gūstā mazu meiteni, kas tagad kalpoja Naāmana sievai.
3 Tā sacīja savai kundzei: ”Kaut mans kungs dotos pie pravieša,+ kas mīt Samarijā! Tas viņu izdziedinātu no spitālības.”+
4 Viņš* aizgāja pie sava kunga un tam pastāstīja, ko izraēliešu meitene bija teikusi.
5 Tad Aramas ķēniņš teica Naāmanam: ”Ej vien, un es sūtīšu vēstuli Izraēla ķēniņam!” Naāmans devās ceļā, ņemdams līdzi 10 talentus* sudraba, 6000 gabalus zelta un 10 drēbju kārtas.
6 Viņš aizveda Izraēla ķēniņam vēstuli, kurā bija teikts: ”Es ar šo vēstuli sūtu pie tevis savu kalpu Naāmanu, lai tu viņu izdziedinātu no spitālības.”
7 Izlasījis vēstuli, Izraēla ķēniņš saplēsa savas drēbes un izsaucās: ”Vai tad es esmu Dievs, kas nonāvē un atdzīvina,+ ka viņš sūta pie manis šo vīru, lai es to izdziedinātu no spitālības?! Jūs redzat, ka viņš meklē strīdu ar mani!”
8 Kad Dieva vīrs Elīsa izdzirdēja, ka Izraēla ķēniņš ir saplēsis savas drēbes, viņš deva ķēniņam ziņu: ”Kāpēc tu esi saplēsis savas drēbes? Lai viņš ierodas pie manis — tad viņš uzzinās, ka Izraēlā ir pravietis!”+
9 Naāmans ar saviem zirgiem un kaujas ratiem ieradās un nostājās pie Elīsas nama ieejas.
10 Bet Elīsa sūtīja pie viņa vēstnesi ar ziņu: ”Ej un mazgājies septiņas reizes+ Jordānā,+ tad tu tiksi izdziedināts un būsi tīrs*!”
11 Naāmans noskaitās un grasījās doties prom. Viņš teica: ”Es biju domājis, ka viņš iznāks pie manis, nostāsies šeit, piesauks sava Dieva Jehovas vārdu un virzīs roku šurpu turpu pāri slimajai vietai, lai to dziedinātu.
12 Vai Damaskas+ upes Abāna un Parpara nav labākas par visiem Izraēla ūdeņiem? Vai es nevaru mazgāties tajās un kļūt tīrs?” To pateicis, viņš apgriezās un saniknots aizgāja.
13 Bet viņa kalpi piegāja pie viņa un teica: ”Tēvs, ja pravietis tev būtu licis darīt kaut ko grūtu, vai tu to nedarītu? Tad kāpēc lai tu nepaklausītu, ja viņš tikai ir teicis: ”Mazgājies, un tu būsi tīrs”?”
14 Tad viņš nokāpa pie Jordānas un iegremdējās tajā septiņas reizes, kā Dieva vīrs bija licis,+ un viņa miesa kļuva kā maza bērna miesa+ — viņš bija tīrs.+
15 Pēc tam viņš ar visiem saviem pavadoņiem devās atpakaļ pie Dieva vīra,+ nostājās tā priekšā un sacīja: ”Nu es zinu, ka nav Dieva nekur citur uz zemes kā vienīgi Izraēlā.+ Pieņem, lūdzu, dāvanu no sava kalpa!”
16 Taču Elīsa atbildēja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kam es kalpoju, es to nepieņemšu!”+ Lai kā Naāmans lūdzās, Elīsa nebija ar mieru.
17 Beidzot Naāmans teica: ”Ja ne, tad lai tavam kalpam dod līdzi tik daudz zemes, cik pāris mūļu spēj panest, jo tavs kalps vairs neziedos ne dedzināmos, ne citus upurus nevienam citam dievam kā tikai Jehovam.
18 Bet vienu lai Jehova piedod tavam kalpam: kad mans kungs un ķēniņš iet Rimmona templī, lai tur noliektos līdz zemei, viņš atbalstās uz manas rokas, tāpēc arī man Rimmona templī jānoliecas pie zemes. Kad es Rimmona templī liekšos līdz zemei, tad lai Jehova to, lūdzu, piedod tavam kalpam!”
19 Elīsa atteica: ”Ej ar mieru!” Kad tas bija aizgājis un bija jau gabalā,
20 Gehazis,+ Dieva vīra+ Elīsas kalps, nodomāja: ”Mans kungs ir ļāvis šim aramietim Naāmanam+ aiziet un nav paņēmis neko no tā, ko viņš bija atvedis. Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, — es skriešu viņam pakaļ un kaut ko no viņa dabūšu!”
21 Un Gehazis aizsteidzās pakaļ Naāmanam. Kad Naāmans ieraudzīja kādu skrienam viņam pakaļ, viņš izkāpa no ratiem, pagājās pretī un vaicāja: ”Vai viss kārtībā?”
22 ”Jā, viss kārtībā,” Gehazis atbildēja. ”Mans kungs mani ir sūtījis sacīt: ”Tikko pie manis no Efraima kalniem ir ieradušies divi jaunekļi, praviešu dēli. Iedod, lūdzu, viņiem talentu* sudraba un divas drēbju kārtas!””+
23 Naāmans teica: ”Ņem jel divus!” Viņš uzstāja+ un iesēja divus talentus sudraba divos maisos, tāpat arī divas drēbju kārtas un to visu iedeva diviem saviem kalpiem, kas to nesa Gehazim pa priekšu.
24 Nonācis Ofelā*, Gehazis paņēma no tiem maisus, novietoja savā namā un aizsūtīja vīrus prom. Kad tie bija aizgājuši,
25 viņš atgriezās pie sava kunga. ”No kurienes tu nāc, Gehazi?” Elīsa viņam jautāja. ”Tavs kalps nekur nav gājis,”+ viņš atbildēja.
26 Bet Elīsa sacīja: ”Vai es garā nebiju ar tevi, kad tas vīrs izkāpa no ratiem un panāca tev pretī? Vai gan tagad ir īstais laiks pieņemt sudrabu, drēbes, olīvu audzes, vīna dārzus, sīklopus, liellopus, kalpus un kalpones?+
27 Tad nu Naāmana spitālība+ pielips tev un taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem!” Un Gehazis izgāja ārā spitālīgs, balts kā sniegs.+
