2. Ķēniņu 6:1—33
6 Praviešu dēli+ sacīja Elīsam: ”Šī vieta, kur mēs ar tevi esam apmetušies, mums ir par šauru.
2 Lūdzu, ļauj mums doties uz Jordānu. Tur mēs paņemsim katrs pa baļķim un uzbūvēsim sev mitekli.” Viņš atteica: ”Labi, ejiet!”
3 Viens no tiem ierunājās: ”Lūdzu, nāc saviem kalpiem līdzi!” Viņš atbildēja: ”Labi, es iešu,”
4 un devās tiem līdzi. Viņi nonāca pie Jordānas un sāka cirst kokus.
5 Vienam no viņiem, cērtot koku, cirvja galva iekrita ūdenī, un viņš izsaucās: ”Ak vai, mans kungs! Es to biju aizņēmies!”
6 ”Kur tas iekrita?” vaicāja Dieva vīrs. Kad viņš parādīja, Elīsa nocirta koka gabalu, iemeta tur, un cirvis uzpeldēja.
7 ”Velc to ārā!” Elīsa sacīja, un viņš pasniedzās un satvēra cirvi.
8 Aramas ķēniņš uzsāka karu ar Izraēlu.+ Viņš apspriedās ar saviem kalpiem un norādīja, kur ir jāuzceļ nometne.
9 Tad Dieva vīrs+ sūtīja ziņu Izraēla ķēniņam: ”Sargies tuvoties tai vietai, jo uz turieni nāk aramieši!”
10 Un Izraēla ķēniņš sūtīja ziņu saviem ļaudīm, kas bija tajā vietā, par kuru Dieva vīrs viņu bija brīdinājis. Tā ne reizi vien Elīsa viņu brīdināja, un viņš netuvojās vietām, kur draudēja briesmas.+
11 Tad Aramas ķēniņš pārskaitās, sasauca savus kalpus un prasīja: ”Vai jūs varat man pateikt, kurš no mums ir Izraēla ķēniņa pusē?”
12 Viens no viņa kalpiem atbildēja: ”Neviens, mans kungs un ķēniņ! Izraēliešiem ir tāds pravietis Elīsa. Viņš pastāsta Izraēla ķēniņam pat to, ko tu saki savā guļamistabā.”+
13 Tad ķēniņš pavēlēja: ”Ejiet un noskaidrojiet, kur viņš ir, lai varu likt viņu sagūstīt!” Pēc kāda laika ķēniņam paziņoja, ka Elīsa ir Dotānā.+
14 Ķēniņš tūlīt sūtīja uz turieni lielu karapulku ar zirgiem un kaujas ratiem. Tas ieradās naktī un aplenca pilsētu.
15 Kad Dieva vīra kalpotājs agri no rīta piecēlās un izgāja ārā, viņš ieraudzīja, ka pilsētu ir ielencis karapulks ar zirgiem un kaujas ratiem. ”Ak vai, mans kungs!” kalpotājs izsaucās. ”Ko nu lai iesāk?!”
16 Bet Elīsa atbildēja: ”Nebaidies,+ jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir ar viņiem!”+
17 Un Elīsa lūdza Dievu: ”Jehova, atver, lūdzu, viņa acis, lai viņš var redzēt!”+ Tad Jehova atvēra kalpotāja acis, un tas ieraudzīja, ka visi kalni viņiem apkārt ir pilni ar ugunīgiem zirgiem un kaujas ratiem.+
18 Kad aramieši jau tuvojās, Elīsa lūdza Jehovam: ”Jel uzsūti šiem ļaudīm aklumu!”+ Un Dievs uzsūtīja tiem aklumu, kā Elīsa bija lūdzis.
19 Elīsa teica aramiešiem: ”Šis nav īstais ceļš, un šī nav īstā pilsēta. Sekojiet man, un es jūs aizvedīšu pie tā vīra, ko jūs meklējat!” Taču viņš tos aizveda uz Samariju.+
20 Kad viņi bija nonākuši Samarijā, Elīsa teica: ”Jehova, atver šo vīru acis, lai tie var redzēt!” Jehova atvēra to acis, un tie ieraudzīja, ka atrodas Samarijā.
21 Izraēla ķēniņš, tos ieraudzījis, jautāja Elīsam: ”Vai man tos nonāvēt? Vai nonāvēt, mans tēvs?”
22 Bet Elīsa atbildēja: ”Nenogalini tos! Vai tad tu nonāvē tos, ko karodams* esi saņēmis gūstā? Dod tiem maizi un ūdeni, lai tie ēd un dzer,+ un pēc tam lai tie atgriežas pie sava kunga.”
23 Tad ķēniņš tiem sarīkoja lielas dzīres, un tie ēda un dzēra, bet pēc tam viņš tos atlaida, un tie atgriezās pie sava kunga. Turpmāk aramiešu sirotāji+ vairs neiebruka Izraēla zemē.
24 Pēc kāda laika Aramas ķēniņš Ben-Hadads sapulcēja visu savu karaspēku, devās uz Samariju un to aplenca.+
25 Samarijā izcēlās liels bads.+ Aplenkums turpinājās, līdz ēzeļa galva+ maksāja 80 sudraba gabalus un ceturtdaļkabs* baložu mēslu maksāja 5 sudraba gabalus.
26 Reiz Izraēla ķēniņš bija izgājis uz mūra, un kāda sieviete viņam uzsauca: ”Palīdzi man, mans kungs un ķēniņ!”
27 Ķēniņš atbildēja: ”Ja Jehova tev nepalīdz, kā tad lai es tev palīdzu? Vai gan kaut kas ir palicis uz kuļamklona vai vīna un eļļas spiedēs?”
28 Pēc tam ķēniņš pavaicāja: ”Kas tev ir atgadījies?” Viņa pastāstīja: ”Šī sieviete man teica: ”Dod savu dēlu, šodien ēdīsim viņu, bet rīt ēdīsim manu dēlu.”+
29 Un mēs izvārījām manu dēlu un apēdām.+ Nākamajā dienā es viņai teicu: ”Dod tagad savu dēlu, ēdīsim to!” Bet viņa savu dēlu paslēpa.”
30 To izdzirdējis, ķēniņš saplēsa savas drēbes.+ Kad viņš gāja pa mūri, ļaudis redzēja, ka zem drēbēm viņam mugurā bija maisauduma krekls.
31 Viņš teica: ”Lai Dievs mani pārmāca un soda,* ja Elīsas, Šafata dēla, galva šodien paliks uz viņa pleciem!”+
32 Elīsa tobrīd sēdēja savā namā kopā ar vecākajiem. Ķēniņš sūtīja sev pa priekšu vēstnesi, bet, pirms šis vīrs bija ieradies, Elīsa sacīja vecākajiem: ”Vai zināt, ka šis slepkavas+ dēls ir sūtījis kādu nocirst man galvu? Vērojiet, kad nāks vēstnesis! Tad aizveriet durvis un turiet tās ciet. Vai aiz viņa jau neskan viņa kunga soļi?”
33 Kamēr viņš vēl ar tiem runāja, atnāca vēstnesis. Pēc tam ieradās arī ķēniņš un teica: ”Šī nelaime ir no Jehovas. Kāpēc lai es vēl cerētu uz Jehovu?”
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”ar savu zobenu un loku”.
^ 0,31 l. Sk. pielikumu B14.
^ Burt. ”Lai Dievs man dara tā un vēl pieliek”. Izteiciens, kas tika lietots, ar zvērestu apstiprinot sacīto.
