2. Korintiešiem 12:1—21
12 Man nekas cits neatliek kā lielīties. Tas gan nav noderīgi, bet es tomēr pāriešu pie Kunga dotiem redzējumiem+ un atklāsmēm.+
2 Es pazīstu kādu cilvēku, Kristus kalpu, kurš pirms četrpadsmit gadiem — vai nu miesā, vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina — tika aiznests trešajās debesīs.
3 Jā, es pazīstu cilvēku, kas — vai nu miesā, vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina —
4 tika aiznests paradīzē un dzirdēja vārdus, ko nedrīkst sacīt un ko cilvēkam nav atļauts izrunāt.
5 Ar šo cilvēku es lielīšos, bet ar sevi nelielīšos, ja nu vienīgi ar savu vājumu.
6 Ja arī es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību. Bet es to nedaru, lai ikviens mani vērtētu tikai pēc tā, ko viņš manī redz vai no manis dzird, un necildinātu mani
7 tikai tālab, ka esmu saņēmis īpašas atklāsmes.
Lai es nekļūtu lepns, man ir dots dzelonis miesā,+ Sātana eņģelis, lai tas mani sistu un neļautu man pārlieku paaugstināties.
8 Trīs reizes es esmu lūdzis Kungu, lai viņš mani no tā atbrīvotu,
9 bet viņš man teica: ”Tev pietiek ar manu labestību*, jo mans spēks pilnā mērā izpaužas, kad esi vājš.”+ Tad nu es ar prieku lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks paliktu pār mani kā telts.
10 Tāpēc es rodu prieku vājumā, apvainojumos, trūkumā, vajāšanās un grūtībās Kristus dēļ. Jo tad, kad esmu vājš, es esmu stiprs.+
11 Es esmu kļuvis neprātīgs. Jūs mani piespiedāt tādam kļūt, jo jums būtu vajadzējis izteikties par mani atzinīgi. Es taču ne ar ko neesmu sliktāks par jūsu ”dižapustuļiem”, kaut gan nekas neesmu.+
12 Jūs paši esat redzējuši pierādījumus, ka esmu apustulis: manu lielo izturību,+ zīmes, brīnumus un varenus darbus.+
13 Kādā ziņā gan es būtu izturējies pret jums sliktāk nekā pret citām draudzēm, izņemot to, ka es jums nekļuvu par nastu?+ Piedodiet man šo ļaundarību!
14 Lūk, es jau trešo reizi gatavojos nākt pie jums, un arī šoreiz es nekļūšu jums par nastu. Jo man ir vajadzīga nevis jūsu manta,+ bet jūs paši. Bērnu+ pienākums taču nav krāt mantu vecākiem — vecāki ir tie, kas krāj bērniem.
15 Jūsu dēļ es ar vislielāko prieku atdošu visu, pat sevi pašu.+ Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tad es būtu pelnījis saņemt mazāk mīlestības?
16 Lai kā arī būtu, es jūs neesmu apgrūtinājis.+ Un tomēr jūs sakāt, ka es esot bijis blēdīgs un notvēris jūs ar viltību.
17 Vai tad es jūs esmu izmantojis savā labā ar to brāļu starpniecību, kurus sūtīju pie jums?
18 Es mudināju Titu doties pie jums un sūtīju viņam līdzi vēl vienu brāli. Vai tad Tits jūs ir izmantojis savā labā?+ Vai tad mēs nedarbojāmies vienā un tajā pašā garā? Vai negājām vienu un to pašu ceļu?
19 Vai jūs domājat, ka mēs visu laiku jūsu priekšā aizstāvamies? Mēs kā Kristus sekotāji runājam Dieva priekšā. Bet, mīļie, mēs visu darām, lai jūs stiprinātu.
20 Jo es baidos, ka ieradies neieraugu jūs tādus, kādus nevēlos redzēt, un pats neizrādos tāds, kādu jūs nevēlaties redzēt. Ka tikai es neieraugu ķildas, skaudību, dusmas, nesaskaņas, aprunāšanu, tenkas, uzpūtību un nekārtības!
21 Var gadīties, ka tad, kad pie jums atnākšu, man jūsu dēļ būs jākaunas sava Dieva priekšā un jābēdājas par tiem daudzajiem, kas ir grēkojuši, bet nav nožēlojuši savu netīrību, netiklību* un bezkaunīgo rīcību*.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”augstsirdīgo labestību”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Vai ”izlaidību”. Gr. aselgeia. Sk. ”bezkaunīga rīcība” skaidrojošajā vārdnīcā.
