2. Korintiešiem 2:1—17
2 Es gribu nākt pie jums vēlreiz ne jau tādēļ, lai jūs apbēdinātu.
2 Ja es jūs apbēdināšu, kas tad mani iepriecinās? Vai tie paši, ko esmu apbēdinājis?
3 Es to visu esmu rakstījis, lai tad, kad ieradīšos, man nebūtu jāskumst par tiem, par kuriem man vajadzētu priecāties. Bet es esmu pārliecināts, ka tas, kas sagādā prieku man, sagādā prieku arī jums.
4 Es taču jums esmu rakstījis ar dziļām bēdām, sirdssāpēm un gaužām asarām, nevis lai jūs apbēdinātu,+ bet lai jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu.
5 Ja kāds tomēr ir kādu apbēdinājis,+ tad ne jau mani, bet zināmā mērā jūs visus (es gan negribu būt pārāk skarbs).
6 Tādam cilvēkam pietiek ar nosodījumu, ko ir paudis* vairākums,
7 tāpēc tagad labāk no sirds piedodiet viņam un mieriniet viņu,+ lai viņu nenomāc pārmērīgas bēdas.+
8 Es jūs mudinu apliecināt viņam savu mīlestību.+
9 Es jums rakstīju arī tādēļ, lai redzētu, vai jūs būsiet paklausīgi it visā.
10 Kam piedodat jūs, tam piedodu arī es. Un, lai ko es būtu piedevis (ja ir bijis kaut kas piedodams), es to esmu darījis jūsu dēļ Kristus priekšā,
11 lai Sātans mūs nepiekrāptu,+ jo mums ir labi zināmi viņa paņēmieni*.+
12 Kad es ierados Troādā+ sludināt labo vēsti par Kristu un man pavērās iespēja darīt Kunga darbu,
13 man nebija mierīgs prāts, jo es neatradu savu brāli Titu.+ Tad es atvadījos no brāļiem un devos uz Maķedoniju.+
14 Bet paldies Dievam, kas mūs vienmēr vada triumfa gājienā kopā ar Kristu un ar mūsu starpniecību visur kā jauku smaržu izplata zināšanas par sevi!
15 Dievam mēs esam Kristus saldā smarža, ko jūt gan tie, kas tiek glābti, gan tie, kas iet bojā:
16 pēdējiem nāves smarža, kas vēsta nāvi,+ bet pirmajiem — dzīvības smarža, kas vēsta dzīvību. Un kas ir piemērots šādai kalpošanai?
17 Mēs tādi esam, jo mēs netirgojamies ar Dieva vārdiem*+ kā daudzi citi, bet runājam neliekuļoti, būdami vienoti ar Kristu un darbodamies Dieva uzdevumā un Dieva priekšā.
