2. Korintiešiem 3:1—18
3 Vai mums jāsāk jums atgādināt, kas mēs esam*? Jeb vai mums, tāpat kā dažiem, ir vajadzīgas jums adresētas vai jūsu rakstītas ieteikuma vēstules?
2 Jūs paši esat mūsu vēstule,+ kas rakstīta mūsu sirdī, saprotama un izlasāma visiem cilvēkiem.
3 Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko esam rakstījuši mēs, Dieva kalpi.+ Tā ir rakstīta nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva garu, nevis uz akmens plāksnēm,+ bet sirdī*.+
4 Pateicoties Kristum, mums ir tāda pārliecība Dieva priekšā.
5 Tas nenozīmē, ka mēs paši no sevis būtu piemēroti šim darbam un uzskatītu to par savu nopelnu. Ja esam piemēroti, tas ir no Dieva,+
6 kas mūs ir pienācīgi sagatavojis*, lai mēs kļūtu par jauna līguma+ kalpotājiem un kalpotu nevis rakstītiem likumiem,+ bet garam, jo rakstītie likumi notiesā uz nāvi,+ turpretī gars dara dzīvu.+
7 Ja jau bauslība, kas ved nāvē, ar saviem akmenī iekaltajiem burtiem+ tika dota tādā spožumā, ka izraēlieši nespēja skatīties Mozus sejā, jo tā spīdēja pārāk spoži,+ — bet šim spožumam taču bija jāizzūd —
8 kāpēc lai gars+ netiktu dots vēl lielākā spožumā?+
9 Ja bauslībai, kas nes notiesāšanu,+ piemita spožums,+ cik gan lielāks spožums ir kalpošanai, kas ved uz taisnību!+
10 Jā, tam, kam reiz bija piešķirts spožums, tagad tas ir atņemts lielāka spožuma dēļ.+
11 Ja jau tas, kam bija jāizzūd, tika dots spožumā,+ cik gan lielāks spožums piemīt tam, kas paliek!+
12 Tā kā mums ir tāda cerība,+ mēs runājam pilnīgi droši
13 un nedarām kā Mozus, kas ar apsegu aizklāja seju,+ lai izraēlieši neredzētu, uz ko ved tas,* kam bija jāizzūd.
14 Bet viņu prāts bija aptumšots*.+ Un līdz pat šai dienai, lasot veco līgumu, tas pats apsegs paliek nenoņemts,+ jo to var noņemt tikai ar Kristus palīdzību.+
15 Jā, līdz pat šai dienai viņu sirdis klāj apsegs,+ tā ka viņi nesaprot Mozus rakstīto.+
16 Bet, ja kāds pievēršas Jehovam*, apsegs viņam tiek noņemts.+
17 Jehova ir Gars,+ un, kur ir Jehovas gars, tur ir brīvība.+
18 Mēs visi, atsegtām sejām atspoguļodami Jehovas spožumu, tiekam pārvērsti, lai kļūtu līdzīgi viņam, un atstarojam viņa spožumu aizvien vairāk un vairāk, kā tam liek notikt Jehova, kas ir Gars*.+
