2. Korintiešiem 5:1—21
5 Mēs zinām, ka mūsu mājoklis* uz zemes, šī telts, tiks nojaukts+ un Dievs mums dos mūžīgu mājokli debesīs — tādu, kas nav rokām celts.+
2 Pašreizējā mājoklī mēs nopūšamies, ilgodamies ietērpties tajā, kas ir no debesīm,+
3 lai tad, kad būsim tajā tērpušies, mēs nebūtu kaili.
4 Šajā teltī mēs nopūšamies, smagu nastu mākti, — nevis tāpēc, ka vēlamies to novilkt, bet gan tāpēc, ka vēlamies apvilkt citu,+ lai to, kas ir mirstīgs, aizstātu* dzīvība.+
5 Tam visam mūs ir sagatavojis Dievs,+ kurš mums ir devis garu par ķīlu tam, kas gaidāms nākotnē.+
6 Tāpēc mēs vienmēr esam paļāvības pilni un zinām, ka, mājojot miesā, mēs neesam kopā ar Kungu,+ —
7 jo mūs vada ticība, nevis tas, ko var redzēt*.
8 Patiesi, mēs esam paļāvības pilni un labāk gribētu vairs nebūt šajā miesā un mājot pie Kunga.+
9 Bet, vienalga, vai esam mājās pie viņa vai neesam kopā ar viņu, mūsu mērķis ir būt viņam patīkamiem.
10 Mums taču visiem būs jāstājas Kristus tiesas troņa priekšā, lai katrs saņemtu pēc nopelniem atkarībā no tā, ko viņš, būdams miesā, ir darījis, vai nu labu, vai ļaunu.+
11 Tad nu, saprazdami, ko nozīmē bīties Kungu, mēs pārliecinām cilvēkus ticēt tam, ko mācām. Dievs jau mūs labi pazīst, un es ceru, ka arī jūs* labi zināt, kādi mēs esam.
12 Mēs to sakām, nevis lai jums atkal sevi ieteiktu, bet lai pamudinātu jūs lepoties ar mums un jums būtu, ko atbildēt tiem, kuri lepojas ar ārēji redzamo,+ nevis ar to, kas ir sirdī.
13 Ja esam neprātīgi,+ tas ir Dieva dēļ, bet, ja esam saprātīgi, tas ir jūsu dēļ.
14 Mūs skubina* Kristus mīlestība, jo esam atzinuši, ka viens cilvēks ir nomiris par visiem,+ tātad visi bija miruši,
15 un viņš ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem,+ bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā.
16 No šī brīža mēs vairs ne par vienu nespriežam no cilvēciskā viedokļa*.+ Pat ja mēs kādreiz tā esam sprieduši par Kristu, tagad mēs par viņu tā vairs nespriežam.+
17 Tātad tas, kurš ir vienots ar Kristu, ir kļuvis par jaunu radību.+ Vecais ir pagājis, un ir parādījies kaut kas jauns.
18 Bet tas viss ir no Dieva, kurš caur Kristu ir panācis izlīgumu starp mums un sevi+ un ir uzticējis mums kalpošanu, kas arī citiem palīdz gūt šo izlīgumu,+ —
19 proti, Dievs ar Kristus starpniecību panāk izlīgumu starp pasauli un sevi,+ nesaukdams cilvēkus pie atbildības par viņu pārkāpumiem,+ un mums viņš ir uzticējis sludināt vēsti par izlīgumu.+
20 Tāpēc mēs esam vēstnieki+ Kristus vietā,+ it kā Dievs caur mums vērstos ar aicinājumu pie cilvēkiem. Kristus vietā mēs lūdzam: ”Izlīgstiet ar Dievu!”
21 To, kas grēku nepazina,+ viņš mūsu dēļ atdeva par grēku upuri*, lai caur viņu mēs kļūtu taisni Dieva acīs.+
