2. Samuēla 1:1—27
1 Kad pēc Saula nāves Dāvids, kas bija sakāvis amalekiešus un atgriezies Ciklagā,+ bija tur pavadījis divas dienas,
2 trešajā dienā no Saula nometnes ieradās kāds jauneklis — saplēstās drēbēs, uzbēris zemi uz galvas. Viņš pienāca pie Dāvida, nometās ceļos un paklanījās līdz zemei.
3 Dāvids jautāja: ”No kurienes tu nāc?”, un viņš atbildēja: ”Es esmu atbēdzis šurp no izraēliešu nometnes.”
4 ”Kas tur ir noticis? Lūdzu, stāsti!” vaicāja Dāvids, un jauneklis sacīja: ”Vīri bēga no kaujas lauka, un daudzi ir krituši. Arī Sauls un viņa dēls Jonatāns ir gājuši bojā.”+
5 Dāvids prasīja jauneklim: ”Kā tu zini, ka Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši?”
6 Un tas viņam pastāstīja: ”Pavisam nejauši es nonācu Gilboas kalnā,+ un tur bija Sauls. Viņš stāvēja, atspiedies uz šķēpa, bet kaujas rati un jātnieki jau tuvojās.+
7 Pagriezies un mani ieraudzījis, viņš mani pasauca, un es atsaucos: ”Jā, kungs!”
8 ”Kas tu esi?” Sauls jautāja, un es atbildēju, ka esmu amalekietis.+
9 Viņš teica: ”Nāc šurp un nonāvē mani, jo es ciešu lielas mokas, tomēr esmu vēl dzīvs.”
10 Es zināju, ka, būdams tik smagi ievainots, viņš neizdzīvos, tāpēc es piegāju un viņu nonāvēju.+ Pēc tam es noņēmu viņam kroni un rokassprādzi un atnesu tos tev, mans kungs.”
11 Tad Dāvids un visi viņa vīri saplēsa savas drēbes.
12 Viņi līdz vakaram vaimanāja, raudāja un gavēja+ par Saulu un viņa dēlu Jonatānu, par Jehovas tautu, par Izraēla ļaudīm,+ kas bija krituši no zobena.
13 Dāvids pavaicāja jauneklim: ”No kurienes tu esi?” Tas atbildēja: ”Es esmu kāda ienācēja, amalekieša, dēls.”
14 Dāvids prasīja: ”Kā tu uzdrošinājies pacelt roku pret Jehovas svaidīto un viņu nogalināt?”+
15 Un, pasaucis kādu no saviem vīriem, Dāvids tam pavēlēja: ”Nāc, nogalini viņu!”, un tas šo jaunekli nonāvēja.+
16 Dāvids viņam vēl teica: ”Tu pats esi vainīgs savā nāvē,* jo tu pats pret sevi liecināji, sacīdams, ka esi nogalinājis Jehovas svaidīto.”+
17 Tad Dāvids dziedāja raudu dziesmu par Saulu un viņa dēlu Jonatānu+
18 un lika to mācīt Jūdas ļaudīm (tā ir dziesma ”Loks”, kas ierakstīta Jāšāra grāmatā*):+
19 ”Tavs krāšņums, Izraēl, ir nonāvēts tavās augstienēs,+krituši ir tavi varoņi!
20 Nestāstiet to Gātā,+nesludiniet Aškelonas ielās,lai filistiešu meitas nepriecājas,lai neapgraizīto meitas nelīksmo!
21 Jūs, Gilboas kalni,+lai nav jums ne rasas, ne lietus,lai jūsu tīrumos nebriest raža svētām dāvanām,+jo tur ir apgānīti varoņu vairogi,Saula vairogu neviens vairs ar eļļu neieziež.
22 Bez nogalēto asinīm, bez varoņu taukiemnegriezās atpakaļ Jonatāna loks,+Saula zobens nekad neatgriezās bez uzvaras.+
23 Sauls un Jonatāns,+ dzīvē tik mīļi un dārgi,arī nāvē viņi netika šķirti.+
Viņi bija ātrāki par ērgļiem,+varenāki par lauvām!+
24 Izraēla meitas, raudiet par Saulu,kas tērpa jūs greznās, košsarkanās drānās,ar zelta rotām izdaiļoja jūsu tērpus.
25 Kaujā krituši ir varoņi!
Jonatāns ir nonāvēts tavās augstienēs,+ Izraēl!
26 Kā es sēroju par tevi, mans brāli Jonatān!
Cik tu man biji dārgs!+
Tava mīlestība man nozīmēja vairāk par sieviešu mīlestību.+
27 Krituši ir varoņi,kara ieroči ir zuduši!”
