2. Samuēla 10:1—19
-
Uzvaras pār amoniešiem un aramiešiem (1—19)
10 Kad nomira amoniešu+ ķēniņš, viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls Hānūns.+
2 Dāvids nosprieda: ”Izrādīšu laipnību* Nāhāša dēlam Hānūnam, jo viņa tēvs ir bijis laipns pret mani.” Tāpēc Dāvids sūtīja savus kalpus izteikt viņam līdzjūtību tēva nāves dēļ. Bet, kad Dāvida kalpi nonāca amoniešu zemē,
3 amoniešu augstmaņi savam kungam Hānūnam teica: ”Vai tu domā, ka Dāvids ir atsūtījis mierinātājus aiz cieņas pret tavu tēvu? Vai drīzāk viņš tos nav atsūtījis, lai izpētītu un izspiegotu pilsētu un pēc tam to nopostītu?”
4 Tad Hānūns saņēma ciet Dāvida kalpus, noskuva tiem pusi bārdas,+ nogrieza tiem apģērba apakšdaļu līdz jostasvietai un tos padzina.
5 Uzzinājis, kādu pazemojumu ir pieredzējuši viņa kalpi, Dāvids sūtīja tiem pretī vīrus ar ziņu: ”Palieciet Jērikā,+ līdz jūsu bārdas būs ataugušas, un tad atgriezieties.”
6 Apzinoties, ka ir izpelnījušies Dāvida naidu, amonieši izsūtīja vēstnešus un noalgoja 20 000 kājnieku no Bēt-Rehobas+ un Cobas+ aramiešiem, Maahas+ ķēniņu ar 1000 vīriem un 12 000 vīru no Īštobas*.+
7 Kad Dāvids to uzzināja, viņš sūtīja cīņā Joābu ar visu karaspēku, ar varonīgajiem karotājiem.+
8 Amonieši izgāja un nostājās kaujai pilsētas vārtu priekšā, bet Cobas un Rehobas aramieši, kā arī Īštobas un Maahas vīri izvietojās savrup atklātā laukā.
9 Kad Joābs redzēja, ka ienaidnieka spēki ir gan priekšā, gan aizmugurē, viņš izraudzījās labākos no izraēliešu karotājiem un nostādīja tos kaujai pret aramiešiem.+
10 Bet pārējos vīrus viņš nodeva sava brāļa Abišaja+ pakļautībā, lai tie gatavotos cīņai ar amoniešiem.+
11 Viņš sacīja: ”Ja aramieši būs stiprāki par mani, tev jānāk man palīgā, bet, ja amonieši izrādīsies stiprāki par tevi, es došos palīgā tev.
12 Drosmīgi+ cīnīsimies par savu tautu un sava Dieva pilsētām, un Jehova darīs, kā uzskatīs par pareizu.”+
13 Tad Joābs ar saviem vīriem devās uzbrukumā aramiešiem, un tie no viņa bēga.+
14 Redzēdami, ka aramieši bēg, arī amonieši metās bēgt no Abišaja un atkāpās uz pilsētu. Bet Joābs pēc kaujas ar amoniešiem atgriezās Jeruzālemē.
15 Piedzīvojuši sakāvi, aramieši no jauna savilka spēkus cīņai.+
16 Hadadezers+ aizsūtīja pēc aramiešiem, kas dzīvoja viņpus upes*,+ un tie ieradās Hēlāmā ar Hadadezera karaspēka virspavēlnieku Šobahu priekšgalā.
17 Kad to paziņoja Dāvidam, viņš sapulcināja izraēliešu karaspēku un devās pāri Jordānai uz Hēlāmu. Aramieši stājās Dāvidam pretī, un izcēlās kauja.+
18 Aramiešiem atkal nācās bēgt, un Dāvids nogalināja 700 kaujas ratu braucēju un 40 000 jātnieku. Viņš nonāvēja arī aramiešu karaspēka virspavēlnieku Šobahu, kas mira turpat kaujas laukā.+
19 Kad visi ķēniņi, kas kalpoja Hadadezeram, redzēja, ka izraēlieši viņus ir sakāvuši, viņi noslēdza mieru ar izraēliešiem un tiem pakļāvās.+ Turpmāk aramieši baidījās iet palīgā amoniešiem.
