2. Samuēla 11:1—27
11 Gada sākumā,* ap to laiku, kad ķēniņi dodas karā, Dāvids sūtīja Joābu ar saviem vīriem un visu izraēliešu karaspēku sagraut amoniešus, un viņi aplenca Rabu,+ bet Dāvids pats palika Jeruzālemē.+
2 Kādu vakaru Dāvids, piecēlies no gultas, pastaigājās pa pils jumtu. No turienes viņš ieraudzīja kādu sievieti mazgājamies, un tā bija ļoti skaista.
3 Dāvids lika par šo sievieti apjautāties, un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba,+ Eliāma meita,+ hetieša+ Ūrijas+ sieva.
4 Tad Dāvids aizsūtīja kalpus viņai pakaļ.+ Batseba atnāca pie viņa, un viņš ar to gulēja.+ (Tas notika laikā, kad viņa attīrījās no savas netīrības*.)+ Pēc tam viņa atgriezās mājās.
5 Batsebai iestājās grūtniecība, un viņa sūtīja Dāvidam vēsti: ”Es gaidu bērnu.”
6 Tad Dāvids lika paziņot Joābam: ”Atsūti pie manis hetieti Ūriju!”, un Joābs to atsūtīja pie Dāvida.
7 Kad Ūrija ieradās, Dāvids viņam apjautājās, kā klājas Joābam un karavīriem un kā veicas karā.
8 Pēc tam viņš Ūrijam sacīja: ”Dodies mājās un atpūties.” Ūrija izgāja no pils, un viņam pakaļ nesa ķēniņa dāvanas.
9 Taču Ūrija neaizgāja mājās, bet pārnakšņoja pie pils ieejas kopā ar pārējiem ķēniņa vīriem.
10 Kad Dāvidam pateica, ka Ūrija nav devies uz mājām, Dāvids viņam prasīja: ”Kāpēc tu neej mājās? Tu taču tikko esi atgriezies no ceļa!”
11 Bet Ūrija atbildēja: ”Gan Dieva šķirsts,+ gan Izraēls un Jūda mīt pagaidu mājokļos, un mans kungs Joābs ar saviem vīriem ir uzslējuši nometni klajā laukā. Kā es varu doties mājās, lai ēstu un dzertu un gulētu ar savu sievu?+ Tik tiešām, ka tu esi dzīvs, es to nedarīšu!”
12 Tad Dāvids Ūrijam teica: ”Šodien paliec vēl te, bet rīt es tevi atlaidīšu.” Tā Ūrija palika Jeruzālemē līdz nākamajai dienai.
13 Dāvids uzaicināja Ūriju uz maltīti un viņu piedzirdīja, tomēr vakarā Ūrija atkal likās gulēt kopā ar ķēniņa vīriem un negāja mājās.
14 No rīta Dāvids uzrakstīja vēstuli Joābam un iedeva to Ūrijam līdzi.
15 Vēstulē viņš rakstīja: ”Nolieciet Ūriju priekšējās rindās, kur cīņa ir vissīvākā, un tad atkāpieties no viņa, lai viņš krīt kaujā.”+
16 Joābs turēja pilsētu aplenkumā, un viņš novietoja Ūriju tur, kur, kā viņš zināja, bija stipri pretinieki.
17 Kad pilsētas vīri uzsāka kauju ar Joābu, daži no Dāvida karavīriem krita, un starp kritušajiem bija arī hetietis Ūrija.+
18 Pēc tam Joābs nosūtīja Dāvidam ziņojumu par kara gaitu,
19 piekodinādams ziņnesim: ”Kad būsi ķēniņam sīki izstāstījis, kā noritēja cīņa,
20 ķēniņš varbūt sadusmosies un prasīs: ”Kāpēc jūs gājāt tik tuvu pilsētai? Vai tad jūs nezinājāt, ka no mūra šaus?
21 Vai neatceraties, kas notika ar Abimelehu,+ Jerūbešeta+ dēlu? Sieviete no Tēbēcas mūra nometa viņam uz galvas augšējo dzirnakmeni, un viņš bija pagalam! Kāpēc jūs gājāt tik tuvu mūrim?” Tad saki: ”Tavs kalps hetietis Ūrija arī ir kritis.””
22 Ieradies pie Dāvida, ziņnesis tam pavēstīja visu, ko Joābs bija licis.
23 Viņš stāstīja: ”Pretinieki guva pārsvaru un iznāca cīnīties ar mums ārpus pilsētas, bet mēs tos atspiedām atpakaļ līdz vārtiem.
24 Tad mūs no mūra sāka apšaudīt ar bultām, un vairāki no taviem karavīriem gāja bojā. Krita arī tavs kalps hetietis Ūrija.”+
25 Tad Dāvids teica ziņnesim: ”Saki Joābam: ”Neraizējies, jo zobens cērt te vienu, te otru. Pastiprini uzbrukumu un iekaro pilsētu!”+ Uzmundrini Joābu!”
26 Kad Ūrijas sieva uzzināja, ka viņas vīrs ir miris, viņa to apraudāja.
27 Tiklīdz sēru laiks bija pagājis, Dāvids lika viņu atvest uz savu pili, un tā kļuva par viņa sievu+ un dzemdēja viņam dēlu. Taču Jehovam ļoti nepatika tas, ko Dāvids bija izdarījis.+
