2. Samuēla 2:1—32
2 Vēlāk Dāvids vaicāja Jehovam:+ ”Vai man iet uz kādu no Jūdas pilsētām?” Jehova viņam sacīja: ”Ej!” Dāvids jautāja: ”Uz kurieni lai es eju?”, un Dievs atbildēja: ”Uz Hebronu.”+
2 Tad Dāvids ar abām savām sievām, jezreēlieti Ahinoāmu+ un karmelieša Nābala atraitni Abigailu,+ devās turp.
3 Viņš atveda līdzi arī savus vīrus+ ar visām viņu saimēm, un tie apmetās Hebronā un apkārtējās pilsētās.
4 Tad ieradās Jūdas vīri un svaidīja* Dāvidu par ķēniņu Jūdas ciltij.+
Kad Dāvidam pastāstīja, ka Jabeš-Gileādas iedzīvotāji ir apglabājuši Saulu,
5 viņš sūtīja pie tiem vēstnešus ar ziņu: ”Lai Jehova jūs svētī, jo jūs esat apliecinājuši uzticīgu mīlestību pret savu kungu Saulu, viņu apglabādami.+
6 Lai Jehova jums dāvā savu mīlestību* un uzticību, un arī es jums atlīdzināšu par šo cildeno darbu.+
7 Tad nu esiet stipri un drošsirdīgi! Jūsu kungs Sauls ir miris, bet Jūdas cilts ir svaidījusi mani par savu ķēniņu.”
8 Taču Saula karaspēka virspavēlnieks Abners,+ Nera dēls, aizveda Saula dēlu Īšbošetu+ uz Mahanaimu+
9 un iecēla viņu par ķēniņu gileādiešiem,+ ašūriešiem, jezreēliešiem,+ efraimiešiem+ un benjamīniešiem — visam Izraēlam.
10 Saula dēlam Īšbošetam bija četrdesmit gadi, kad viņš kļuva par Izraēla ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus. Bet Jūdas cilts atbalstīja Dāvidu,+
11 un Hebronā viņš valdīja pār Jūdas cilti septiņus gadus un sešus mēnešus.+
12 Pēc kāda laika Abners, Nera dēls, kopā ar Saula dēla Īšbošeta vīriem devās no Mahanaimas+ uz Gibeonu,+
13 un Joābs,+ Cerūjas+ dēls, ar Dāvida vīriem arī devās ceļā. Viņi sastapās pie Gibeonas dīķa, un vieni palika dīķa vienā pusē, bet otri — otrā.
14 Abners teica Joābam: ”Lai jaunekļi mūsu priekšā mērojas spēkiem!” Joābs piekrita: ”Lai notiek!”
15 Tad priekšā izgāja divpadsmit jaunekļi no benjamīniešiem, Saula dēla Īšbošeta vīriem, un divpadsmit no Dāvida vīriem.
16 Ikviens no viņiem sagrāba savu pretinieku aiz galvas un iedūra tam sānos zobenu, un tā viņi visi reizē krita. Tāpēc šo vietu, kas atrodas Gibeonā, nosauca par Helkat-Cūrīmu*.
17 Todien iedegās sīva cīņa, un Dāvida vīri sakāva Abneru un izraēliešus.
18 Starp karotājiem bija arī trīs Cerūjas dēli+ — Joābs,+ Abišajs+ un Asahēls.+ Bet Asahēlam bija tik veiklas kājas kā gazelei,
19 un viņš dzinās pakaļ Abneram, nenogriezdamies ne pa labi, ne pa kreisi.
20 Atskatījies Abners jautāja: ”Tu tas esi, Asahēl?”, un tas atbildēja: ”Jā gan!”
21 Tad Abners sacīja: ”Griezies taču pa labi vai pa kreisi un sagūsti kādu no jaunekļiem! Viss, ko viņam atņemsi, būs tavs laupījums.” Bet Asahēls negribēja izbeigt vajāšanu.
22 Abners vēlreiz uzsauca Asahēlam: ”Beidz mani vajāt, citādi es tevi nogalināšu! Kā es pēc tam skatīšos acīs tavam brālim Joābam?”
23 Tomēr Asahēls neatlaidās. Tad Abners trieca šķēpa otru galu viņam vēderā+ tā, ka šķēps izdūrās Asahēlam cauri, un viņš turpat uz vietas saļima un nomira. Visi, kas tur nonāca, ieraudzījuši Asahēla līķi, apstājās.
24 Joābs un Abišajs metās vajāt Abneru, un, saulei rietot, viņi sasniedza Ammas pakalnu, kas ir iepretī Giāhai ceļā uz Gibeonas tuksnesi.
25 Tur benjamīnieši sapulcējās ap Abneru, saliedēja savas rindas un izvietojās uz kāda pakalna.
26 Pēc tam Abners sauca Joābam: ”Vai nepietiks cilāt zobenus? Tu taču zini, ka tas slikti beigsies! Kad tu beidzot liksi saviem vīriem, lai tie pārtrauc vajāt savus brāļus?”
27 ”Zvēru pie dzīvā Dieva,” Joābs izsaucās, ”ja tu to nebūtu pateicis, tad vīri būtu vajājuši savus brāļus līdz rītam!”
28 Tad Joābs pūta ragu, un viņa vīri pārstāja vajāt izraēliešus un neturpināja cīņu.
29 Abners ar saviem vīriem visu nakti soļoja cauri Aravai,+ šķērsoja Jordānu, izgāja cauri gravai* un nonāca Mahanaimā.+
30 Bet Joābs, beidzis vajāt Abneru, sapulcināja savus ļaudis, un izrādījās, ka bez Asahēla trūkst 19 no Dāvida karavīriem.
31 Taču viņi bija sakāvuši benjamīniešus un Abnera vīrus, un no tiem bija krituši 360.
32 Viņi apglabāja Asahēlu+ viņa tēva kapavietā Betlēmē,+ un pēc tam Joābs ar saviem vīriem, nosoļojuši visu nakti, rītausmā sasniedza Hebronu.+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Vai ”uzticīgo mīlestību”.
^ Noz. ”krama dunču lauks”.
^ Vai, iesp., ”Bitronai”.
