2. Samuēla 21:1—22
21 Dāvida laikā izcēlās bads,+ kas valdīja trīs gadus pēc kārtas. Tāpēc Dāvids vērsās pie Jehovas, un Jehova teica: ”Sauls un viņa dzimta ir vainīgi asinsizliešanā, jo viņš nogalināja gibeoniešus.”+
2 Ķēniņš ataicināja gibeoniešus+ pie sevis un runāja ar tiem. (Gibeonieši nebija izraēlieši. Viņi piederēja pie atlikušajiem amoriešiem,+ kurus izraēlieši bija zvērējuši saudzēt,+ bet Sauls, pārlieku dedzīgi gribēdams aizstāvēt Izraēla un Jūdas ļaudis, bija centies viņus iznīcināt.)
3 Dāvids gibeoniešiem jautāja: ”Ko lai es daru jūsu labā? Kā man izlīdzināt vainu, lai jūs svētītu Jehovas tautu*?”
4 Gibeonieši atbildēja: ”Par to, ko mums nodarīja Sauls un viņa dzimta, mēs neprasām ne sudrabu, ne zeltu,+ un mums nav arī tiesību Izraēlā kādu nogalināt.” Tad Dāvids sacīja: ”Es darīšu visu, ko teiksiet.”
5 Gibeonieši ķēniņam teica: ”Tas vīrs gribēja izraēliešu zemēs mūs iznīcināt visus līdz pēdējam,+
6 tāpēc lai mums izdod septiņus no viņa pēcnācējiem. Mēs pakārsim viņu līķus+ Jehovas priekšā Gibeā,+ Jehovas izraudzītā ķēniņa Saula+ pilsētā.” Ķēniņš atbildēja: ”Es jums tos izdošu.”
7 Tomēr tā zvēresta dēļ, ko Dāvids un Jonatāns viens otram bija devuši Jehovas priekšā,+ ķēniņš saudzēja Mefibošetu,+ Saula dēla Jonatāna dēlu.
8 Ķēniņš izvēlējās abus Ajas meitas Ricpas+ dēlus, kurus viņa bija dzemdējusi Saulam, — Armoniju un Mefibošetu — un piecus Saula meitas Mihalas*+ dēlus, kurus viņa bija dzemdējusi Adriēlam,+ meholieša Barzillaja dēlam,
9 un izdeva viņus gibeoniešiem, un tie pakāra viņu līķus kalnā Jehovas priekšā.+ Tā viņi visi septiņi mira — viņi tika nonāvēti pirmajās pļaujas dienās, miežu pļaujas sākumā.
10 Tad Ricpa,+ Ajas meita, paklāja sev uz akmens maisa drānu un no pļaujas sākuma līdz laikam, kad sākās lietavas, sargāja mirušos, neļaudama ne putniem nolaisties uz tiem dienā, ne zvēriem tuvoties tiem naktī.
11 Kad Dāvidam pastāstīja, kā Saula blakussieva Ricpa, Ajas meita, ir rīkojusies,
12 viņš paņēma Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no Jabeš-Gileādas,+ kuras iedzīvotāji bija slepus aiznesuši viņu līķus no Bēt-Šānas pilsētas laukuma, kur filistieši tos bija pakāruši, kad Gilboā bija nogalinājuši Saulu.+
13 Dāvids pārveda no turienes Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus, tika savākti arī nonāvēto vīru kauli,+
14 un pēc tam Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus apglabāja Saula tēva Kīša+ kapavietā Cēlā,+ Benjamīna zemē. Kad tas viss pēc ķēniņa pavēles bija izdarīts, Dievs uzklausīja lūgumus apžēloties par zemi.+
15 Starp filistiešiem un izraēliešiem atkal izcēlās karš,+ un Dāvids ar saviem karavīriem devās cīņā pret filistiešiem. Bet kaujā viņš pagura,
16 un refajietis+ Jišbī-Benobs, kas bija bruņojies ar 300 šekeļu* smagu vara šķēpu+ un jaunu zobenu, gribēja Dāvidu nogalināt.
17 Taču palīgā+ piesteidzās Abišajs,+ Cerūjas dēls, un nonāvēja filistieti. Tad Dāvida vīri nozvērējās, teikdami viņam: ”Mēs vairs neļausim tev doties mums līdzi kaujā,+ lai Izraēla gaismeklis neizdzistu!”+
18 Pēc tam Gobā atkal izcēlās karš ar filistiešiem,+ un tajā hūšietis Sibehajs+ nogalināja refajieti+ Safu.
19 Vēlāk Gobā izcēlās jauns karš ar filistiešiem,+ un Elhānāns, betlēmieša Jaarē-Oregīma dēls, nogalināja gātieti Goliātu, kura šķēpa kāts bija kā audēja riestava*.+
20 Tad karš izcēlās Gātā. Tur bija kāds milzīga auguma vīrs, kam abām rokām un kājām bija pa sešiem pirkstiem — kopā divdesmit četri pirksti. Arī viņš bija no refajiešiem.+
21 Viņš izsmēja izraēliešus,+ tāpēc Dāvida brāļa Šimija+ dēls Jonatāns viņu nogalināja.
22 Šie četri bija refajieši no Gātas, un tie krita no Dāvida un viņa vīru rokas.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”mantojumu”.
^ Vai, iesp., ”Mērabas”.
^ 3,4 kg. Sk. pielikumu B14.
^ Steļļu daļa, resns bomis, uz kura tina velku diegus vai audumu.
