2. Samuēla 24:1—25
24 Jehovas dusmas atkal iedegās pret izraēliešiem.+ Kāds Dāvidu bija pret viņiem sakūdījis: ”Ej un saskaiti+ Izraēla un Jūdas ļaudis!”,+
2 un ķēniņš lika karaspēka virspavēlniekam Joābam:+ ”Apstaigā visas Izraēla ciltis no Danas līdz Bēršebai+ un saskaiti ļaudis, lai es zinātu, cik viņu ir.”
3 Taču Joābs iebilda: ”Lai Jehova, tavs Dievs, simtkārt vairo ļaužu skaitu, un lai mana kunga un ķēniņa acis to skata, bet kāpēc tu, mans kungs un ķēniņ, gribi tā rīkoties?”
4 Tomēr, par spīti Joāba un citu karaspēka komandieru iebildumiem, ķēniņš palika pie sava, tāpēc Joābs kopā ar komandieriem devās skaitīt izraēliešus.+
5 Viņi šķērsoja Jordānu un apmetās pie Aroēras,+ dienvidos no pilsētas, kas atrodas ielejas vidū, un tad devās uz gadiešu zemi un aizgāja uz Jazēru.+
6 Pēc tam viņi turpināja ceļu uz Gileādu+ un Tahtīm-Hodšī apvidu, aizgāja līdz Dan-Jaanai un tālāk ar līkumu devās uz Sidonu.+
7 Tad viņi gāja uz nocietināto Tiras+ pilsētu un uz visām hiviešu+ un kanaāniešu pilsētām un visbeidzot sasniedza Bēršebu+ Jūdas Negevā.+
8 Tā viņi izstaigāja visu zemi un pēc deviņiem mēnešiem un divdesmit dienām atgriezās Jeruzālemē.
9 Tad Joābs paziņoja ķēniņam tautas skaitīšanas iznākumu: Izraēlā bija saskaitīti 800 000 ar zobeniem bruņotu karavīru, bet Jūdā — 500 000.+
10 Bet, kad Dāvids bija beidzis tautas skaitīšanu, viņu sāka mocīt sirdsapziņas pārmetumi,*+ un viņš teica Jehovam: ”Es esmu smagi grēkojis,+ to darīdams! Jehova, lūdzu, piedod sava kalpa pārkāpumu!+ Es esmu rīkojies ļoti muļķīgi.”+
11 Kad Dāvids nākamajā rītā piecēlās, pravietim Gadam,+ kurš Dāvidam vēstīja parādībās redzēto, atklājās Jehovas vēsts:
12 ”Ej un paziņo Dāvidam, ka Jehova saka tā: ”Es tev piedāvāju trīs iespējas. Izvēlies vienu — un tā es tevi sodīšu.””+
13 Tad Gads ieradās pie Dāvida un teica: ”Izvēlies: vai nu tavā zemē septiņus gadus valdīs bads,+ vai tev trīs mēnešus būs jābēg no ienaidniekiem, kas tevi vajās,+ vai arī tavā zemē trīs dienas plosīsies sērga.+ Apdomā labi, kādu atbildi man dot tam, kurš mani ir sūtījis.”
14 Dāvids Gadam atbildēja: ”Tas ir tik smagi! Tomēr labāk lai mēs krītam Jehovas rokās,+ jo viņa žēlsirdība ir liela.+ Bet cilvēku rokās gan es negribu krist!”+
15 Tad Jehova uzsūtīja sērgu,+ kas plosījās Izraēlā no tā rīta līdz noteiktā laika beigām, tā ka no Danas līdz Bēršebai+ nomira 70 000 cilvēku.+
16 Bet, kad eņģelis izstiepa roku, lai izpostītu Jeruzālemi, Jehovu pārņēma žēlums šīs nelaimes dēļ,+ un viņš teica eņģelim, kas sēja postu: ”Pietiek! Nolaid roku!” Tobrīd Jehovas eņģelis bija pie jebūsieša+ Aravnas kuļamklona.+
17 Ieraudzījis eņģeli, kas nonāvēja ļaudis, Dāvids sacīja Jehovam: ”Es esmu tas, kurš ir grēkojis, kurš ir darījis ļaunu, bet šīs avis+ — ko gan tās ir noziegušās? Lūdzu, vērs savu roku pret mani un mana tēva dzimtu!”+
18 Tajā pašā dienā Gads atnāca pie Dāvida un teica: ”Ej un uzcel Jehovam altāri uz jebūsieša Aravnas kuļamklona!”+
19 Tad Dāvids devās ceļā, kā Gads pēc Jehovas pavēles bija licis.
20 Palūkojies lejup un ieraudzījis, ka tuvojas ķēniņš ar saviem kalpiem, Aravna izgāja tam pretī un paklanījās līdz zemei ķēniņa priekšā.
21 Aravna jautāja: ”Kādēļ mans kungs un ķēniņš ir atnācis pie sava kalpa?” Dāvids atbildēja: ”Es gribu nopirkt no tevis kuļamklonu un uzcelt tur Jehovam altāri, lai sērga tautā mitētos.”+
22 Bet Aravna Dāvidam sacīja: ”Ņem to sev, mans kungs un ķēniņ, un upurē, ko vien vēlies! Lūk, te ir lopi dedzināmajam upurim, kā arī kuļamās ragavas un iejūgs malkai.
23 To visu es tev dāvinu, ak, ķēniņ!” Un Aravna novēlēja ķēniņam: ”Lai Jehova, tavs Dievs, ir pret tevi labvēlīgs!”
24 Bet ķēniņš teica: ”Nē, es tev samaksāšu. Es neupurēšu savam Dievam Jehovam dedzināmos upurus, ko esmu dabūjis par velti.” Tā viņš par 50 sudraba šekeļiem* nopirka klonu un lopus.+
25 Dāvids tur uzcēla Jehovam altāri+ un ziedoja dedzināmos upurus un miera upurus. Tad Jehova uzklausīja lūgumus apžēloties par zemi,+ un sērga Izraēlā mitējās.
