2. Samuēla 5:1—25
5 Vēlāk visas Izraēla ciltis ieradās pie Dāvida Hebronā+ un sacīja: ”Mēs ar tevi esam viena miesa un asinis!*+
2 Agrāk, kad Sauls bija mūsu ķēniņš, tu biji tas, kurš vadīja izraēliešus karagājienos.+ Un Jehova tev teica: ”Tu ganīsi manu tautu Izraēlu, un tu būsi Izraēla vadonis.””+
3 Kad visi izraēliešu vecākie bija atnākuši pie ķēniņa uz Hebronu, ķēniņš Dāvids tur Jehovas priekšā noslēdza ar viņiem vienošanos,+ un viņi svaidīja Dāvidu par Izraēla ķēniņu.+
4 Dāvidam bija trīsdesmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja četrdesmit gadus.+
5 Hebronā viņš septiņus gadus un sešus mēnešus valdīja pār Jūdu, un Jeruzālemē+ viņš trīsdesmit trīs gadus valdīja pār visu Izraēlu un Jūdu.
6 Ķēniņš ar saviem vīriem devās uz Jeruzālemi karot pret jebūsiešiem,+ kas dzīvoja tajā zemē, bet tie Dāvidu izsmēja: ”Te tu iekšā netiksi! Tevi patrieks aklie un klibie!”, domādami, ka Dāvids nemūžam pie viņiem neielauzīsies.+
7 Taču Dāvids ieņēma Cionas cietoksni, un tagad to sauc par Dāvida pilsētu.+
8 Todien Dāvids teica: ”Lai tie, kas uzbrūk jebūsiešiem, dodas caur ūdens tuneli un galē nost šos ”klibos” un ”aklos”, ko Dāvids ienīst!” Tāpēc mēdz sacīt: ”Aklais un klibais lai neienāk namā.”
9 Dāvids apmetās cietoksnī, un to nosauca* par Dāvida pilsētu. Viņš sāka šo vietu apbūvēt, sākot no Millo*.+
10 Tā Dāvids kļuva arvien varenāks,+ un Jehova, karapulku Dievs, bija ar viņu.+
11 Tiras ķēniņš Hīrāms+ atsūtīja pie Dāvida vēstnešus. Viņš tam piegādāja ciedru baļķus,+ kā arī atsūtīja namdarus un mūrniekus, un tie uzbūvēja Dāvidam pili.+
12 Dāvids saprata, ka Jehova ir nostiprinājis viņa varu pār Izraēlu+ un savas tautas, izraēliešu, dēļ+ vairojis viņa valsts varenību.+
13 Pārcēlies no Hebronas uz Jeruzālemi, Dāvids ņēma vēl citas blakussievas+ un sievas, un viņam dzima dēli un meitas.+
14 Šie ir dēli, kas viņam piedzima Jeruzālemē: Šammua, Šobābs, Nātāns,+ Sālamans*,+
15 Jibhārs, Elišua, Nefegs, Jāfija,
16 Elišāma, Eljāda un Elifelets.
17 Kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids ir svaidīts par Izraēla ķēniņu,+ tie nāca ar viņu karot.+ Bet Dāvids, to uzzinājis, patvērās nocietinātā vietā.+
18 Tad filistieši iebruka Refajiešu ielejā,+
19 un Dāvids vaicāja Jehovam:+ ”Vai man iet uzbrukumā filistiešiem? Vai tu tos nodosi manās rokās?” Jehova atbildēja: ”Ej, jo es katrā ziņā nodošu filistiešus tavās rokās!”+
20 Tad Dāvids devās uz Baal-Peracīmu un tur tos sakāva. Viņš sacīja: ”Jehova man pa priekšu ir izlauzies caur ienaidnieku rindām,+ kā ūdens izlauž sev ceļu.” Tāpēc to vietu nosauca par Baal-Peracīmu*.+
21 Filistieši tur pameta savus elkus, un Dāvids ar saviem vīriem tos aizvāca.
22 Vēlāk filistieši atkal iebruka Refajiešu ielejā,+
23 un Dāvids atkal izvaicāja Jehovu, bet saņēma šādu atbildi: ”Neej tiem tieši pretī, bet apej apkārt un uzbrūc no aizmugures krūmāja* priekšā.
24 Tiklīdz tu sadzirdēsi krūmu galotnēs it kā soļu skaņu, uzreiz dodies uzbrukumā, jo Jehova būs izgājis tev pa priekšu sakaut filistiešu karaspēku.”
25 Dāvids darīja, kā Jehova viņam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus+ no Gebas+ līdz pat Gezerai.+
