2. Samuēla 6:1—23
6 Dāvids atkal sapulcināja izraēliešu izlases karotājus, 30 000 vīru,
2 un ar saviem karavīriem devās uz Baalu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva šķirstu,+ kura priekšā ļaudis piesauc karapulku Pavēlnieka* Jehovas+ vārdu — tā, kurš sēž tronī pār* ķerubiem.+
3 Ielikuši Dieva šķirstu jaunos ratos,+ viņi to aizveda no Abinadaba nama,+ kas atradās pakalnā, un Abinadaba dēli Uza un Ahjo vadīja ratus.
4 Tā viņi veda Dieva šķirstu no Abinadaba nama, un Ahjo gāja šķirstam pa priekšu.
5 Bet Dāvids un visi izraēlieši līksmoja Jehovas priekšā, spēlēdami visādus koka mūzikas instrumentus, arfas, cītaras,+ tamburīnus,+ zvārguļus* un cimbalas.+
6 Kad viņi nonāca līdz Nahona kuļamklonam, Uza izstiepa roku un pieturēja Dieva šķirstu,+ jo vērši to gandrīz apgāza.
7 Tad Jehova iedegās dusmās pret Uzu. Dievs viņu sodīja+ par izrādīto necieņu,+ un Uza nomira turpat pie Dieva šķirsta.
8 Bet Dāvids sadusmojās* par to, ka Uzu bija skāris Jehovas dusmu izvirdums, un to vietu līdz šim laikam sauc par Perec-Uzu*.
9 Todien Dāvidu pārņēma bailes no Jehovas,+ un viņš teica: ”Kā lai es vedu Jehovas šķirstu pie sevis?”+
10 Dāvids nolēma nevest Jehovas šķirstu pie sevis uz Dāvida pilsētu+ un lika to aizgādāt uz gātieša Obed-Edoma namu.+
11 Jehovas šķirsts palika gātieša Obed-Edoma namā trīs mēnešus, un Jehova svētīja Obed-Edomu un visu viņa saimi.+
12 Kad ķēniņam Dāvidam paziņoja, ka Dieva šķirsta dēļ Jehova ir svētījis Obed-Edoma saimi un visu, kas viņam pieder, Dāvids devās ceļā, lai ar līksmību pārnestu Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama uz Dāvida pilsētu.+
13 Kad Jehovas šķirsta nesēji+ bija nogājuši sešus soļus, viņš upurēja bulli un nobarotu teļu.
14 Dāvids, tērpies linu efodā*, aizrautīgi dejoja Jehovas priekšā.+
15 Tā Dāvids un visi izraēlieši nāca ar Jehovas šķirstu,+ gavilēm+ un ragam skanot.+
16 Bet, kad Jehovas šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, Saula meita Mihala,+ paskatījusies pa logu un ieraudzījusi ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejojam Jehovas priekšā, sāka vīru nicināt.+
17 Jehovas šķirstu ienesa teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un nolika vietā,+ un pēc tam Dāvids upurēja Jehovam dedzināmos+ upurus un miera*+ upurus.+
18 Beidzis upurēšanu, Dāvids karapulku Pavēlnieka Jehovas vārdā svētīja tautu.
19 Visam izraēliešu pulkam, kā vīriešiem, tā sievietēm, viņš izdalīja pa maizes gredzenam, dateļu plācenim un rozīņu plācenim, un tad ļaudis devās mājup.
20 Kad Dāvids atgriezās svētīt savu saimi, Saula meita Mihala+ izgāja viņam pretī un teica: ”Dižens gan šodien izskatījās Izraēla ķēniņš, kā tāds nelga puspliks lēkādams savu pavalstnieku kalpoņu priekšā!”+
21 Bet Dāvids viņai atbildēja: ”Es to darīju Jehovas priekšā, kurš izraudzījās mani, nevis tavu tēvu un viņa dzimtu un iecēla mani par vadoni izraēliešiem, Jehovas tautai.+ Tāpēc es līksmošos Jehovas priekšā,
22 un es esmu gatavs nolaisties vēl zemāk un kļūt vēl zemāks pats savās acīs. Bet tās kalpones, kuras tu pieminēji, — tās mani pagodinās.”
23 Un Saula meita Mihala+ līdz mūža galam palika bez bērniem.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai, iesp., ”starp”.
^ Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
^ Vai ”sistrus”.
^ Vai ”bija sarūgtināts”.
^ Noz. ”dusmu izvirdums pret Uzu”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Vai ”kopības”.
