2. Samuēla 7:1—29
7 Kad ķēniņš jau dzīvoja savā pilī+ un Jehova viņam bija devis mieru no visiem ienaidniekiem,
2 viņš sacīja pravietim Nātānam:+ ”Es mītu ciedrkoka pilī,+ bet Dieva šķirsts stāv teltī.”+
3 ”Dari visu, kas tev padomā*,” atbildēja Nātāns, ”jo Jehova ir ar tevi.”+
4 Bet tajā pašā naktī Jehova Nātānam pavēstīja:
5 ”Ej un paziņo manam kalpam Dāvidam, ka Jehova saka tā: ”Vai tev pienākas celt man namu, lai es tajā dzīvotu?+
6 Kopš tās dienas, kad es izvedu izraēliešus no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es neesmu dzīvojis namā,+ bet esmu ceļojis no vienas vietas uz otru, mājodams teltī.+
7 Kamēr es staigāju kopā ar izraēliešiem, vai es kaut vienu vārdu bildu kādam no Izraēla cilšu vadoņiem, kurus es biju iecēlis ganīt manu Izraēla tautu, un prasīju, kāpēc jūs man neesat uzbūvējuši ciedrkoka namu?”
8 Tagad saki manam kalpam Dāvidam: ”Tā saka karapulku Pavēlnieks Jehova: ”Es paņēmu tevi no ganībām, kur tu ganīji aitas,+ lai tu kļūtu par vadoni manai Izraēla tautai.+
9 Es būšu ar tevi, lai kur tu ietu,+ un iznīcināšu tavā ceļā visus ienaidniekus,+ un es padarīšu tevi tik slavenu+ kā varenākos vīrus uz zemes.
10 Es sagādāšu izraēliešiem vietu, kur tie varēs iesakņoties un dzīvot, neviena netraucēti, un ļaundari tos vairs neapspiedīs kā agrāk,+
11 kā tolaik, kad es iecēlu tiesnešus+ savai Izraēla tautai. Un es tev došu mieru no visiem taviem ienaidniekiem.+
Jehova tev arī ir teicis, ka Jehova tev uzcels namu*.+
12 Kad tavs mūžs būs galā+ un tu apgulsies pie saviem tēviem, es iecelšu par ķēniņu tavu pēcnācēju*, tavu paša dēlu, un nostiprināšu viņa varu.+
13 Viņš uzcels namu manam vārdam,+ un es nostiprināšu viņa troni uz visiem laikiem.+
14 Es būšu viņa tēvs, un viņš būs mans dēls.+ Ja viņš darīs ļaunu, es viņu pārmācīšu ar cilvēku rīksti un ar ļaužu sitieniem.+
15 Bet savu uzticīgo mīlestību es viņam neatraušu, kā es to atrāvu Saulam,+ kuru es atstūmu.
16 Tavs nams* un tava ķēniņa vara paliks mūžam, un tavs tronis tiks nostiprināts uz mūžīgiem laikiem.”””+
17 Nātāns izstāstīja Dāvidam visu, kas viņam šajā parādībā bija pavēstīts.+
18 Tad ķēniņš Dāvids noslīga zemē Jehovas priekšā un teica: ”Visaugstais Kungs Jehova, kas gan es esmu? Un kas ir mans nams, ka tu jau tik daudz esi darījis manā labā?+
19 Turklāt tas vēl nav viss, ak, Visaugstais Kungs Jehova. Tu arī soli, ka tava kalpa nams pastāvēs tālā nākotnē, — Visaugstais Kungs Jehova, tas ir likums visiem cilvēkiem!
20 Ko gan tavs kalps Dāvids varētu piebilst? Visaugstais Kungs Jehova, tu taču mani tik labi pazīsti!+
21 Sava solījuma dēļ tu saskaņā ar savu gribu esi veicis visus šos varenos darbus un atklājis tos savam kalpam.+
22 Tāpēc tu, Visaugstais Kungs Jehova, patiesi esi dižs!+ Nav neviena tāda kā tu,+ un bez tevis cita Dieva nav.+ It viss, ko esam dzirdējuši, to apliecina.
23 Kura vēl tauta uz zemes ir kā tava tauta — kā izraēlieši?+ Tu, Dievs, viņus atbrīvoji, lai viņi kļūtu par tavu tautu,+ un sagādāji sev slavu,+ veikdams viņu labā lielus un varenus darbus.+ Tu atbrīvoji savu tautu no Ēģiptes un izdzini tās dēļ citas tautas un viņu dievus.
24 Tu uz mūžīgiem laikiem padarīji Izraēlu par savu tautu.+ Tu, Jehova, kļuvi par viņu Dievu.+
25 Dievs Jehova, liec laiku laikos īstenoties tam, ko esi teicis par savu kalpu un viņa namu, un dari, kā esi solījis!+
26 Lai tavs vārds ir mūžam cildināts,+ un lai ļaudis saka: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova ir Izraēla Dievs!” Lai tava kalpa Dāvida nams vienmēr pastāv tavā priekšā,+
27 jo tu, karapulku Pavēlniek Jehova, Izraēla Dievs, atklāsmē esi sacījis savam kalpam: ”Es tev uzcelšu namu,”+ — tāpēc tavs kalps ir iedrošinājies vērsties pie tevis ar šo lūgšanu.
28 Visaugstais Kungs Jehova, tu esi patiesais Dievs, un tavi vārdi ir patiesi.+ Tu esi apsolījis savam kalpam tik daudz laba!
29 Lai tev labpatīk svētīt sava kalpa namu, un lai tas mūžam pastāv tavā priekšā,+ jo tu, Visaugstais Kungs Jehova, to esi apsolījis. Svētī sava kalpa namu mūžīgi!”+
