2. Laiku 12:1—16

12  Kad Rehabeāma valsts bija nostiprinājusies+ un viņš bija kļuvis varens, Rehabeāms un kopā ar viņu arī viss Izraēls novērsās no Jehovas likumiem.+  Tā kā viņi bija kļuvuši neuzticīgi Jehovam, ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā Jeruzālemei uzbruka Ēģiptes valdnieks Šīšaks.+  Viņam bija 1200 kaujas ratu un 60 000 jātnieku, un karavīrus, kas nāca ar viņu no Ēģiptes, — lībiešus, sukiešus un etiopiešus — nevarēja ne saskaitīt.+  Ieņēmis nocietinātās Jūdas pilsētas, Šīšaks sasniedza Jeruzālemi.  Tad pie Rehabeāma un Jūdas vadoņiem, kas, baidīdamies no Šīšaka, bija sapulcējušies Jeruzālemē, ieradās pravietis Šemaja+ un paziņoja: ”Tā saka Jehova: ”Jūs esat atstājuši mani, tāpēc es jūs esmu atstājis+ Šīšaka varā.””  To dzirdot, Izraēla vadoņi un ķēniņš pazemojās+ un teica: ”Jehova ir taisnīgs!”  Kad Jehova redzēja, ka tie ir pazemojušies, Šemajam atskanēja Jehovas vēsts: ”Viņi ir pazemojušies, tāpēc es viņus neiznīcināšu.+ Drīz es viņus izglābšu. Es neizliešu savas dusmas pār Jeruzālemi un neļaušu Šīšakam to izpostīt.  Tomēr viņi kļūs par Šīšaka kalpiem, un viņiem būs jāsaprot, kāda ir starpība — kalpot man vai kalpot citu zemju valdniekiem.”  Tā Ēģiptes valdnieks Šīšaks uzbruka Jeruzālemei. Viņš paņēma dārgumus no Jehovas nama+ un no ķēniņa pils. Viņš paņēma itin visu, arī zelta vairogus, ko Sālamans bija darinājis.+ 10  To vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus, un viņš tos nodeva ķēniņa pils ieejas sardzes priekšniekiem. 11  Ikreiz, kad ķēniņš devās uz Jehovas namu, sargi gāja viņam līdzi un nesa vairogus, bet pēc tam nolika tos atpakaļ sardzes istabā. 12  Tā kā ķēniņš bija pazemojies, Jehovas dusmas norima+ un viņš pilnīgi neiznīcināja pilsētu.+ Turklāt Jūdas tautā vēl bija atrodams kaut kas labs.+ 13  Ķēniņš Rehabeāms nostiprināja savu varu Jeruzālemē un turpināja valdīt. Rehabeāmam bija četrdesmit viens gads, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš septiņpadsmit gadus valdīja Jeruzālemē — pilsētā, ko Jehova no visu Izraēla cilšu novadiem bija izraudzījies, lai tur mājotu viņa vārds. Ķēniņa māte bija amoniete Naama.+ 14  Taču Rehabeāms darīja ļaunu, jo nebija no sirds apņēmies meklēt Jehovu.+ 15  Par Rehabeāma darbiem no sākuma līdz beigām ir vēstīts radurakstos, ko ir sarakstījuši pravietis Šemaja+ un Ido,+ kurš skatīja parādības. Starp Rehabeāmu un Jerobeāmu nemitīgi risinājās kari.+ 16  Kad Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā,+ par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Abija.+

Zemsvītras piezīmes