2. Laiku 25:1—28
25 Amacjam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa māte bija Joadana no Jeruzālemes.+
2 Viņš darīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs, bet ne ar visu sirdi.
3 Kad viņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika nogalināt savus kalpus, kas bija nogalinājuši ķēniņu, viņa tēvu.+
4 Bet viņš nenonāvēja to dēlus, jo Mozus bauslības grāmatā ir rakstīts, ka Jehova ir pavēlējis: ”Tēviem nav jāmirst dēlu dēļ, un dēliem nav jāmirst tēvu dēļ. Ikvienam jāmirst pašam savu grēku dēļ.”+
5 Amacja sapulcināja Jūdas ļaudis un visiem Jūdas un Benjamīna vīriem lika nostāties pa dzimtām ar tūkstošu un simtu komandieriem priekšgalā.+ Tad viņš saskaitīja tos, kam bija divdesmit gadu un vairāk:+ kopā bija 300 000 karam apmācītu vīru, kas bija bruņoti ar šķēpu un lielo vairogu.
6 Turklāt viņš par 100 sudraba talentiem* nolīga 100 000 varonīgu karotāju no izraēliešiem.
7 Taču pie viņa atnāca kāds Dieva vīrs un teica: ”Ķēniņ, neņem līdzi Izraēla karaspēku, jo Jehova nav ar Izraēlu+ — viņš nav ne ar vienu no efraimiešiem!
8 Bet pats dodies kaujā un drosmīgi cīnies. Citādi Dievs varētu ļaut, lai ienaidnieki tevi sakauj, jo Dievs spēj gan palīdzēt,+ gan likt pieredzēt sakāvi.”
9 ”Bet kā tad ar tiem simt talentiem, ko es jau samaksāju Izraēla karavīriem?” Amacja prasīja Dieva vīram. Tas viņam atbildēja: ”Jehova tev var dot daudz vairāk.”+
10 Tad Amacja atlaida efraimiešu karavīrus, kas bija ieradušies pie viņa, un aizsūtīja tos mājās. Bet tie ļoti sadusmojās uz Jūdas vīriem un devās mājup, kūsādami niknumā.
11 Pēc tam Amacja drosmīgi veda savu karaspēku cīņā un Sāls ielejā+ nogalināja 10 000 Seīra vīru,+
12 un vēl 10 000 Jūdas karavīri sagūstīja dzīvus. Viņi tos uzveda klints virsotnē un nogrūda lejā, tā ka tie visi nositās.
13 Bet karavīri, ko Amacja bija aizsūtījis prom un nebija ņēmis līdzi karā,+ siroja pa Jūdas pilsētām no Samarijas+ līdz Bēt-Horonai.+ Viņi nogalināja 3000 cilvēku un sagrāba lielu laupījumu.
14 Kad Amacja, sakāvis edomiešus, atgriezās mājās, viņš atveda līdzi Seīra iedzīvotāju dievus un padarīja tos par saviem dieviem,+ zemojās to priekšā un dedzināja tiem upurus.
15 Tad Jehova iedegās dusmās pret Amacju un sūtīja pie viņa pravieti, kas viņam teica: ”Kāpēc tu pielūdz šos dievus, kas paši savu tautu nespēja izglābt no tevis?”+
16 Bet ķēniņš viņu pārtrauca, sacīdams: ”Kas tevi ir iecēlis par ķēniņa padomdevēju?+ Apklusti,+ ja negribi mirt!” Un pravietis apklusa, pirms tam pateicis: ”Es zinu, ka Dievs ir nolēmis tevi iznīcināt, jo tu esi šādi rīkojies un neesi klausījis manam padomam.”+
17 Apspriedies ar saviem padomniekiem, Jūdas ķēniņš Amacja sūtīja ziņu Izraēla ķēniņam Joasam, Jehus dēla Joahaza dēlam: ”Nāc, mērosimies spēkiem kaujā!”+
18 Bet Izraēla ķēniņš Joass Jūdas ķēniņam Amacjam atbildēja: ”Libāna ērkšķu krūms sūtīja ziņu Libāna ciedram: ”Dod savu meitu manam dēlam par sievu!” Bet garām gāja kāds Libāna zvērs un samina ērkšķi.
19 Tu domā: ”Re, kā es esmu sakāvis Edomu!”,+ tāpēc tava sirds ir kļuvusi augstprātīga un alkst pēc slavas. Paliec mājās! Kāpēc tu gribi nonākt postā? Tu kritīsi pats un aizrausi Jūdu sev līdzi.”
20 Taču Amacja viņu neuzklausīja,+ tāpēc ka Dievs gribēja nodot Amacju un viņa ļaudis ienaidnieku rokās,+ jo viņi bija kalpojuši edomiešu dieviem.+
21 Tad Izraēla ķēniņš Joass devās ceļā un mērojās spēkiem ar Jūdas ķēniņu Amacju kaujā pie Bēt-Šemešas,+ kas ir Jūdā.
22 Izraēlieši sakāva Jūdas vīrus, un tie aizbēga un izklīda pa mājām.
23 Pie Bēt-Šemešas Izraēla ķēniņš Joass sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacju, Joahaza* dēla Joasa dēlu, un to atveda uz Jeruzālemi. Viņš sagrāva Jeruzālemes mūri no Efraima vārtiem+ līdz Stūra vārtiem,+ 400 olekšu* garumā.
24 Viņš paņēma visu zeltu, sudrabu un visu vērtīgo, kas atradās Dieva namā Obed-Edoma pārziņā un ķēniņa pils mantnīcās,+ kā arī saņēma ķīlniekus un pēc tam atgriezās Samarijā.
25 Pēc Izraēla ķēniņa Joasa,+ Joahaza dēla, nāves Jūdas ķēniņš Amacja,+ Joasa dēls, nodzīvoja vēl piecpadsmit gadus.+
26 Pārējie Amacjas darbi no sākuma līdz beigām ir aprakstīti Jūdas un Izraēla ķēniņu grāmatā.
27 Kad Amacja bija novērsies no Jehovas, Jeruzālemē pret viņu tika sarīkota sazvērestība,+ un viņš aizbēga uz Lahišu, bet viņam pakaļ uz Lahišu tika aizsūtīti vīri, kas viņu tur nonāvēja.
28 Viņu atveda atpakaļ ar zirgiem un apglabāja pie viņa tēviem Jūdas pilsētā.
