2. Laiku 26:1—23
26 Tad visi Jūdas ļaudis iecēla sešpadsmitgadīgo Usiju*+ par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.+
2 Pēc tam, kad ķēniņš Amacja bija apgūlies pie saviem tēviem, Usija atkal pievienoja Jūdas valstij Ēlotu+ un to atjaunoja.+
3 Usijam+ bija sešpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa māte bija Jeholja no Jeruzālemes.+
4 Viņš darīja to, kas bija pareizs Jehovas acīs, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Amacja.+
5 Viņš meklēja Dievu, kamēr bija dzīvs Zaharja, kas viņu mācīja bīties Dievu, un, kamēr vien viņš meklēja Jehovu, Dievs viņu svētīja.+
6 Usija devās karot ar filistiešiem+ un iekaroja Gātu,+ Jabni+ un Ašdodu,+ sagraudams to mūrus. Viņš uzcēla pilsētas Ašdodas apkārtnē, kā arī pārējā filistiešu zemē.
7 Dievs viņam palīdzēja cīņā pret filistiešiem, arābiem,+ kas dzīvoja Gūr-Baalā, un meuniešiem,
8 un amonieši+ sāka maksāt Usijam nodevas. Viņa slava izplatījās līdz pat Ēģiptei, jo viņš bija kļuvis ļoti varens.
9 Turklāt Usija Jeruzālemē uzbūvēja un nocietināja torņus+ pie Stūra vārtiem,+ Ielejas vārtiem+ un balsta pīlāra.
10 Viņš uzbūvēja torņus+ arī tuksnesī un izcirta daudz ūdenstvertņu, jo viņam piederēja lieli ganāmpulki, un to pašu viņš izdarīja Šefelā un līdzenumā. Kalnos un Karmelā Usijam bija zemkopji un vīnkopji, jo viņš mīlēja zemes darbu.
11 Usijam bija arī apmācīts, kaujai gatavs karaspēks, kas devās karagājienos, sadalīts vienībās saskaņā ar sarakstiem,+ ko ķēniņa ierēdņa Hananjas vadībā bija sastādījuši rakstvedis+ Jeiēls un virsnieks Maasēja.
12 Šos varonīgos karotājus komandēja dzimtu galvas — kopskaitā 2600.
13 Viņiem bija padoti 307 500 kaujai gatavu vīru — spēcīga armija, kas bija ķēniņa rīcībā, lai cīnītos pret ienaidniekiem.+
14 Usija visu karaspēku apgādāja ar vairogiem, šķēpiem,+ bruņucepurēm, bruņukrekliem,+ lokiem un lingojamiem akmeņiem.+
15 Jeruzālemē viņš izgatavoja kara mašīnas, kuras bija izgudrojuši prasmīgi meistari. Tās tika uzstādītas torņos+ un mūra stūros, lai šautu bultas un mestu lielus akmeņus. Usijas slava izplatījās tuvu un tālu, jo viņš saņēma neparasti lielu atbalstu un kļuva varens.
16 Taču, kad Usija bija kļuvis varens, viņš* sev pašam par postu kļuva augstprātīgs un grēkoja pret savu Dievu Jehovu, ieiedams Jehovas templī, lai uz kvēpināšanas altāra dedzinātu kvēpināmo.+
17 Bet priesteris Azarja kopā ar astoņdesmit citiem drosmīgiem Jehovas priesteriem viņam sekoja,
18 lai viņu aizkavētu. Tie sacīja ķēniņam Usijam: ”Tev, Usija, nepienākas dedzināt kvēpināmo Jehovam!+ Kvēpināmo drīkst dedzināt vienīgi iesvētīti priesteri, Ārona pēcnācēji.+ Ej ārā no svētnīcas! Tu esi grēkojis, un tas tev nedarīs godu Dieva Jehovas acīs.”
19 Usija, kas jau turēja rokā kvēpināmo trauku, lai dedzinātu kvēpināmo, aizsvilās dusmās.+ Bet, kad viņš izgāza dusmas uz priesteriem, kas stāvēja Jehovas namā pie kvēpināšanas altāra, priesteru acu priekšā viņam pierē izsitās spitālība.+
20 Palūkojušies uz Usiju, virspriesteris Azarja un pārējie priesteri ieraudzīja, ka viņa pieri ir skārusi spitālība. Tāpēc tie steigšus veda viņu laukā, un arī viņš pats steidzās iziet, jo Jehova viņu bija sodījis.
21 Ķēniņš Usija palika spitālīgs līdz pat savai nāvei. Spitālības dēļ viņš dzīvoja atsevišķā namā+ un viņam bija liegts doties uz Jehovas namu. Viņa dēls Jotāms pārvaldīja ķēniņa pili un tiesāja ļaudis.+
22 Bet pārējos Usijas darbus no sākuma līdz beigām ir aprakstījis pravietis Jesaja,+ Āmoca dēls.
23 Kad Usija nomira, viņš tika apglabāts pie saviem tēviem. Taču viņu apglabāja kapulaukā ārpus ķēniņu kapiem, jo ļaudis teica: ”Viņš ir spitālīgs.” Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Jotāms.+
