2. Laiku 30:1—27

  • Hiskija rīko Pashas svinības (1—​27)

30  Hiskija izsūtīja ziņu pa visu Izraēlu+ un Jūdu un pat uzrakstīja vēstules Efraima un Manases ciltīm,+ aicinādams uz Jeruzālemi, uz Jehovas namu, lai svinētu Pashu par godu Izraēla Dievam Jehovam.+  Ķēniņš, viņa augstmaņi un visi ļaudis, kas bija sapulcējušies Jeruzālemē, nolēma svinēt Pashu otrajā mēnesī.+  Viņi nebija varējuši to svinēt parastajā laikā,+ jo daudzi priesteri vēl nebija svētījušies+ un ļaudis nebija sanākuši Jeruzālemē.  Gan ķēniņam, gan visiem pārējiem šis lēmums šķita pareizs.  Tāpēc viņi nosprieda izziņot pa visu Izraēlu, no Bēršebas līdz Danai,+ lai ļaudis nāk uz Jeruzālemi svinēt Pashu par godu Izraēla Dievam Jehovam, jo pirms tam tauta nebija pulcējusies kopā, lai svinētu šos svētkus tā, kā bauslībā rakstīts.+  Pēc ķēniņa pavēles ziņneši ar ķēniņa un viņa augstmaņu vēstulēm apstaigāja Izraēlu un Jūdu, aicinādami: ”Izraēla tauta, atgriezies pie Jehovas, Ābrahāma, Īzaka un Izraēla Dieva, tad arī viņš atgriezīsies pie jums — pie atlikušajiem, kas izglābušies no Asīrijas valdniekiem!+  Neesiet tādi paši kā jūsu tēvi un brāļi, kas lauza uzticību Jehovam, savu tēvu Dievam, tā ka viņš tos padarīja par biedu, kā jūs paši redzat!+  Neesiet tādi stūrgalvji kā jūsu tēvi!+ Pakļaujieties Jehovam un nāciet uz viņa svētnīcu,+ ko viņš ir darījis svētu uz mūžiem. Kalpojiet Jehovam, savam Dievam, lai viņa karstās dusmas pret jums norimtu!+  Ja jūs atgriezīsieties pie Jehovas, tad tie, kas aizveduši gūstā jūsu brāļus un dēlus, iežēlosies par viņiem+ un ļaus viņiem atgriezties šajā zemē,+ jo jūsu Dievs Jehova ir līdzcietīgs un žēlsirdīgs,+ viņš nenovērsīsies no jums, ja vien jūs atgriezīsieties pie viņa.”+ 10  Tā ziņneši, iedami no pilsētas uz pilsētu, izstaigāja Efraima un Manases zemi+ un aizgāja līdz pat Zebulona novadam, bet par viņiem smējās un ņirgājās.+ 11  Tomēr Ašera, Manases un Zebulona ciltīs atradās arī tādi, kas pazemīgi paklausīja aicinājumam un devās uz Jeruzālemi.+ 12  Dievs bija ar Jūdas ļaudīm un palīdzēja viņiem vienprātīgi īstenot to, ko ķēniņš un augstmaņi pēc Jehovas pavēles bija likuši. 13  Jeruzālemē sapulcējās milzum daudz ļaužu, lai otrajā mēnesī+ svinētu Neraudzētās maizes svētkus.+ 14  Viņi aizvāca viltus dievu altārus+ un visus kvēpināšanas altārus, kas vien bija Jeruzālemē,+ un iemeta tos Kidronas ielejā. 15  Pēc tam, otrā mēneša četrpadsmitajā dienā, viņi nokāva Pashas upuri. Priesteri un levīti nokaunējušies steidzās svētīties un nesa dedzināmos upurus Jehovas namā. 16  Viņi nostājās savās vietās, kā noteikts Dieva vīra Mozus bauslībā, un priesteri slacīja uz altāra asinis,+ ko viņiem pasniedza levīti. 17  Tomēr svinētāju pulkā daudzi vēl nebija svētījušies, tāpēc levīti kāva Pashas upura jērus par visiem, kas nebija tīri,+ lai tie būtu svēti Jehovas priekšā. 18  Daudz ļaužu, īpaši tie, kas bija ieradušies no Efraima, Manases,+ Isašara un Zebulona cilšu novadiem, nebija attīrījušies, bet tik un tā ēda Pashas jēru — pretēji tam, kas rakstīts bauslībā. Taču Hiskija lūdza par viņiem: ”Lai Jehova, kas ir labs,+ piedod 19  ikvienam, kurš no sirds ir apņēmies meklēt Dievu+ Jehovu, savu tēvu Dievu, kaut arī nav attīrījies, kā svētums to prasa.”+ 20  Jehova uzklausīja Hiskiju un piedeva ļaudīm*. 21  Izraēlieši, kas bija ieradušies Jeruzālemē, septiņas dienas ar lielu prieku+ svinēja Neraudzētās maizes svētkus,+ un levīti un priesteri katru dienu cildināja Jehovu, skanīgi muzicēdami Jehovam par godu.+ 22  Hiskija sirsnīgi uzslavēja visus levītus, kas, apliecinādami izpratni, kalpoja Jehovam. Septiņas dienas visi baudīja svētku mielastu,+ upurēja miera upurus+ un pateicās Jehovam, savu tēvu Dievam. 23  Pēc tam ļaudis nolēma svinēt vēl septiņas dienas, un tā viņi vēl septiņas dienas svinēja un līksmojās.+ 24  Jūdas ķēniņš Hiskija ļaužu vajadzībām ziedoja 1000 buļļu un 7000 aitu, bet augstmaņi ziedoja 1000 buļļu un 10 000 aitu,+ un liels skaits priesteru svētījās.+ 25  Priecājās gan visi Jūdas ļaudis, gan priesteri un levīti, gan visi, kas bija atnākuši no Izraēla zemes,+ un tāpat arī ienācēji+ — kā tie, kas bija ieradušies no Izraēla zemes, tā arī tie, kas dzīvoja Jūdā. 26  Jeruzālemē valdīja liels prieks, jo kopš Izraēla ķēniņa Sālamana, Dāvida dēla, laikiem nekas tāds Jeruzālemē nebija pieredzēts.+ 27  Visbeidzot priesteri, Levija pēcnācēji, piecēlās un svētīja tautu.+ Dievs sadzirdēja viņu balsi, un viņu lūgšana sasniedza debesis, viņa svēto mājvietu.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”dziedināja ļaudis”.