2. Laiku 32:1—33
32 Pēc tam, kad Hiskija to visu bija uzticīgi īstenojis,+ Jūdā iebruka Asīrijas valdnieks Sanheribs. Viņš ielenca nocietinātās pilsētas, gribēdams tās iekarot.+
2 Kad Hiskija redzēja, ka Sanheribs grasās uzbrukt Jeruzālemei,
3 viņš apspriedās ar saviem augstmaņiem un karavadoņiem un nolēma aizbērt ūdens avotus ārpus pilsētas,+ un vīri viņu atbalstīja.
4 Tika sapulcināts daudz ļaužu, un viņi aizbēra gan visus avotus, gan strautu, kas tecēja cauri tam apvidum, jo viņi sprieda: ”Mēs negribam, lai Asīrijas valdnieki, šurp atnākuši, atrod papilnam ūdens.”
5 Hiskija apņēmīgi atjaunoja visu sagrauto mūri, uzbūvēja tajā torņus un ārpusē uzcēla vēl vienu mūri. Viņš arī izlaboja Millo*+ Dāvida pilsētā un izgatavoja daudz ieroču un vairogu.
6 Hiskija iecēla karavadoņus, sapulcēja visus laukumā pie pilsētas vārtiem un tos iedrošināja, sacīdams:
7 ”Esiet drosmīgi un stipri! Neizbīstieties un nebaidieties no Asīrijas valdnieka+ un viņa lielā karapulka, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir ar viņu.+
8 Viņš paļaujas uz cilvēku spēku,* bet ar mums ir mūsu Dievs Jehova, kas ir gatavs mums palīdzēt un karot par mums.”+ Šie Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdi stiprināja ļaudis.+
9 Vēlāk Asīrijas valdnieks Sanheribs, kas ar savu karaspēku atradās pie Lahišas,+ sūtīja pie Jūdas ķēniņa Hiskijas un visiem Jūdas ļaudīm, kas dzīvoja Jeruzālemē, savus kalpus+ ar ziņu:
10 ”Asīrijas valdnieks Sanheribs saka tā: ”Uz ko jūs cerat, sēdēdami aplenktajā Jeruzālemē?+
11 Hiskija gan apgalvo: ”Mūsu Dievs Jehova mūs izglābs no Asīrijas valdnieka,” — bet viņš jūs maldina, un jūs mirsiet no bada un slāpēm!+
12 Vai tad tas nebija Hiskija, kas nopostīja jūsu Dieva upurvietas+ un altārus+ un pavēlēja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem mesties zemē tikai viena altāra priekšā un tikai uz tā dedzināt savus upurus?+
13 Vai nezināt, ko es un mani tēvi esam izdarījuši ar visām tautām citās zemēs?+ Vai šo tautu dievi spēja izglābt no manis savu zemi?+
14 Kurš no visiem šo tautu dieviem, kuras mani tēvi iznīcināja, ir spējis pasargāt no manis savu tautu? Kā tad jūsu Dievs izglābs jūs?+
15 Neļaujiet Hiskijam jūs krāpt un maldināt!+ Neticiet viņam, jo nevienas tautas vai valsts dievs nav spējis izglābt savu tautu no manis un maniem tēviem, un jūsu Dievs ne tik jūs neizglābs!””+
16 Sanheriba sūtņi turpināja apvainot Dievu Jehovu un viņa kalpu Hiskiju,
17 un Sanheribs arī atsūtīja vēstules,+ kurās viņš ņirgājās par Izraēla Dievu Jehovu+ un viņu izsmēja, rakstīdams: ”Kā citu tautu dievi nespēja izglābt no manis savas tautas,+ tā arī Hiskijas Dievs neizglābs savējo.”
18 Vērsdamies pie Jeruzālemes iedzīvotājiem, kas stāvēja uz mūra, sūtņi skaļā balsī tos uzrunāja jūdu valodā*, lai iedzītu tajos bailes un šausmas un ieņemtu pilsētu.+
19 Viņi izrunājās par Jeruzālemes Dievu tāpat kā par citu tautu dieviem, kas ir tikai cilvēku roku darbs.
20 Bet ķēniņš Hiskija un pravietis Jesaja,+ Āmoca dēls, lūdza par to Dievu un raidīja pret debesīm saucienus pēc palīdzības.+
21 Tad Jehova sūtīja eņģeli un nonāvēja asīriešu nometnē visus varenos karavīrus+ un karavadoņus, tāpēc Asīrijas valdnieks apkaunots atgriezās savā zemē. Vēlāk viņu ar zobenu nogalināja paša dēli, kad viņš bija iegājis sava dieva templī.+
22 Tā Jehova izglāba Hiskiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Asīrijas valdnieka Sanheriba un visiem pārējiem ienaidniekiem un deva viņiem mieru visapkārt.
23 Daudzi nesa uz Jeruzālemi veltes Jehovam un dārgas dāvanas Jūdas ķēniņam Hiskijam,+ un kopš tā laika visas tautas viņu ļoti cienīja.
24 Tolaik Hiskija saslima un bija tuvu nāvei. Viņš lūdza Jehovu,+ un tas viņu uzklausīja un deva viņam zīmi.+
25 Taču Hiskija neprata novērtēt labo, kas viņam bija darīts, jo viņš bija kļuvis augstprātīgs, tāpēc pret viņu un pret Jūdu un Jeruzālemi iedegās Dieva dusmas.
26 Tomēr Hiskija nožēloja savu augstprātību un kļuva pazemīgs+ — gan viņš, gan Jeruzālemes iedzīvotāji —, tāpēc Jehovas dusmas nenāca pār viņiem Hiskijas dzīves laikā.+
27 Hiskija iemantoja milzu bagātību un godu,+ un viņš uzcēla mantnīcas+ sudrabam, zeltam, dārgakmeņiem, balzamam, vairogiem un visādām vērtīgām mantām,
28 kā arī noliktavas labībai, jaunam vīnam un eļļai, kūtis dažādiem lopiem un aplokus aitām.
29 Viņš arī uzbūvēja pilsētas, un viņam bija lieli aitu un govju ganāmpulki, jo Dievs viņu bija apveltījis ar lielu bagātību.
30 Hiskija bija tas, kurš aizbēra Gihonas+ augšējo izteku+ un novadīja ūdeni uz rietumiem, uz Dāvida pilsētu.+ Viss, ko Hiskija darīja, viņam izdevās.
31 Bet, kad pie Hiskijas ieradās Babilonas* augstmaņu sūtņi, lai jautātu par to zīmi,+ kas bija dota viņa zemē,+ Dievs Hiskiju atstāja vienu, lai viņu pārbaudītu+ un uzzinātu, kas ir viņa sirdī.+
32 Bet pārējie Hiskijas darbi un uzticīgā mīlestība, kādu viņš apliecināja,+ ir aprakstīti pravieša Jesajas,+ Āmoca dēla, redzējumos Jūdas un Izraēla ķēniņu grāmatā.+
33 Hiskija apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts nogāzē pie Dāvida pēcnācēju kapavietām.+ Visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji viņu apbedīja ar godu, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Manase.
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”uzbērumu”. Iesp., tā bija cietoksnim līdzīga būve.
^ Burt. ”Ar viņu ir miesas roka”.
^ T.i., ebreju valodā.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
