2. Laiku 35:1—27
35 Josija Jeruzālemē sarīkoja Pashas svētkus+ par godu Jehovam, un pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā+ tika nokauts Pashas upuris.+
2 Viņš priesteriem uzdeva pildīt to pienākumus un mudināja tos kalpot Jehovas namā.+
3 Tad Josija sacīja levītiem, kas mācīja visu Izraēlu+ un bija svēti Jehovam: ”Nolieciet svēto šķirstu namā, ko ir uzcēlis Izraēla ķēniņš Sālamans,+ Dāvida dēls, — jums tas vairs nav jānes uz pleciem!+ Kalpojiet Jehovam, savam Dievam, un viņa tautai Izraēlam!
4 Sagatavojieties kalpošanai pa savām dzimtām un vienībām saskaņā ar Izraēla ķēniņa Dāvida+ un viņa dēla Sālamana priekšrakstiem.+
5 Nostājieties svētajā vietā pa savām dzimtām un sadalieties tā, lai katrai jūsu tautas brāļu dzimtai kalpotu sava levītu grupa.
6 Nokaujiet Pashas upuri,+ svētījieties un sagatavojiet visu saviem brāļiem, lai tiktu izpildīts tas, ko Jehova ar Mozus starpniecību ir noteicis.”
7 Josija tautas vajadzībām ziedoja lopus — 30 000 jēru* un jaunu āžu, lai visi klātesošie varētu nest Pashas upuri, kā arī 3000 buļļu. To visu ķēniņš piešķīra no sava īpašuma.+
8 Arī viņa augstmaņi deva labprātīgus ziedojumus ļaužu, priesteru un levītu labā. Hilkija,+ Zaharja un Jehiēls, Dieva nama pārziņi, nodeva priesteriem 2600 jēru un āžu Pashas upurim un 300 buļļu.
9 Levītu vadoņi Kananja, viņa brāļi Šemaja un Netanēls, kā arī Hašabja, Jeiēls un Jozābāds nodeva levītiem 5000 jēru un āžu Pashas upurim un 500 buļļu.
10 Kad kalpošanai viss bija sagatavots, priesteri nostājās savās vietās un levīti — pa savām vienībām,+ kā ķēniņš bija pavēlējis.
11 Viņi nokāva Pashas upurus,+ un priesteri slacīja uz altāra asinis, kas viņiem tika pasniegtas,+ bet levīti dīrāja nokautos lopus.+
12 Pēc tam viņi sagatavoja dedzināmos upurus, lai tos izdalītu ļaudīm pa viņu dzimtām un upurētu Jehovam, kā rakstīts Mozus grāmatā. Tāpat viņi rīkojās arī ar buļļiem.
13 Pashas upuri viņi cepa uz uguns, kā bija noteikts,+ bet svētās dāvanas gatavoja podos, katlos un pannās un tūlīt aiznesa ļaudīm.
14 Tad levīti sagatavoja Pashas mielastu arī sev un priesteriem, jo priesteri, Ārona pēcnācēji, upurēdami dedzināmos upurus un taukus, bija aizņemti līdz vēlam vakaram. Tāpēc levīti visu sagatavoja gan sev, gan priesteriem, Ārona pēcnācējiem.
15 Arī dziedātāji, Asafa+ pēcnācēji, stāvēja savās vietās, kā bija norādījuši Dāvids,+ Asafs,+ Hēmāns un Jedūtūns,+ kas ķēniņam vēstīja parādībās redzēto, un vārtu sargi stāvēja pie vārtiem.+ Nevienam nevajadzēja atrauties no saviem pienākumiem, jo viņu ciltsbrāļi levīti viņiem visu sagatavoja.
16 Tā todien tika izdarīts viss nepieciešamais, lai kalpotu Jehovam — svinētu Pashu+ un nestu dedzināmos upurus uz Jehovas altāra, kā bija pavēlējis ķēniņš Josija.+
17 Izraēlieši, kas bija sapulcējušies Jeruzālemē, svinēja Pashu un pēc tam Neraudzētās maizes svētkus, kas ilga septiņas dienas.+
18 Tādi Pashas svētki Izraēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem, un neviens no Izraēla ķēniņiem nebija rīkojis tādu Pashu, kādu svinēja Josija,+ priesteri un levīti, visi klātesošie Jūdas un Izraēla ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji.
19 Šie Pashas svētki tika svinēti Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.
20 Vēlāk, kad Josija bija atjaunojis templi, Ēģiptes valdnieks Neho+ devās karagājienā uz Karhemišu pie Eifratas, un Josija izgāja, lai stātos viņam pretī.+
21 Neho viņam atsūtīja ziņu: ”Ko tu gribi, Jūdas ķēniņ? Ne jau pret tevi es esmu nācis karot. Es dodos karā pret citu tautu, un Dievs man ir licis pasteigties. Sevis paša labad nepretojies Dievam, kas ir ar mani, citādi viņš tevi iznīcinās!”
22 Taču Josija neatkāpās un, pārģērbies, lai viņu nevarētu pazīt,+ gatavojās kaujai. Viņš neņēma vērā Neho vārdus, kas bija nākuši no Dieva, un devās pret to cīņā Megidas līdzenumā.+
23 Bet loka šāvēji ievainoja ķēniņu Josiju, un viņš saviem kalpiem teica: ”Vediet mani prom, jo es esmu smagi ievainots!”
24 Kalpi izcēla ķēniņu no kaujas ratiem un viņa otrajos ratos aizveda uz Jeruzālemi. Josija nomira un tika apglabāts savu tēvu kapavietā,+ un visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji par viņu sēroja.
25 Jeremija+ apraudāja Josiju dziesmā, un visi dziedātāji un dziedātājas+ piemin Josiju raudu dziesmās līdz pat šai dienai. To dziedāšana Izraēlā kļuva par paradumu, un tās tika iekļautas raudu dziesmu krājumā.
26 Bet pārējie Josijas darbi un uzticīgā mīlestība, kādu viņš apliecināja, ievērodams to, kas rakstīts Jehovas bauslībā,
27 viss, ko viņš darīja, — tas no sākuma līdz beigām ir aprakstīts Izraēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”aunēnu”.
